Valdība atbalsta priekšlikumus Eiropas Komisijas rosinātajām izmaiņām ceļu satiksmes drošības uzlabošanai

SM skaidro, ka ceļu satiksmes drošība ES pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr ceļu satiksmes drošības uzlabojumi nav bijuši pietiekoši, lai sasniegtu ES politisko mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 75% laikposmā no 2001. līdz 2020.gadam. Tāpēc ir sagatavoti priekšlikumi, kuru vienots mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību ES valstīs.

Plānotie priekšlikumi paredz virkni izmaiņu esošajā regulējumā, tostarp pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, papildus citu ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumus iekļaušanu, autovadītāja tiesību atņemšanu par smagiem ar ceļu satiksmes drošību saistītiem pārkāpumiem, kuri izdarīti dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kura izdevusi pārkāpēja vadītāja apliecību.

Pašlaik autovadītāja tiesību atņemšanai nav ES mēroga spēks - proti, autovadītāja tiesības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu var atņemt tikai vadītāja apliecības izdevējvalsts. Tas savukārt apgrūtina vienotu sodu izpildi par ES izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tāpēc nepieciešams vienots ES regulējums.

Lai nodrošinātu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību visā ES, priekšlikumi paredz autovadītāja tiesību atņemšanu par tādiem pārkāpumiem kā transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, kā rezultātā izraisot nāvi vai smagus miesas bojājumus. Paredzēts, ka dalībvalsts, kurā noticis pārkāpums, ziņos tai dalībvalstij, kas izdevusi vadītāja apliecību, par jebkuru transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, ja tās ilgums ir vismaz viens mēnesis.

Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, viens no priekšlikumiem paredz paplašināt informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības pārkāpumiem. Paredzēts, ka turpmāk informācijas apmaiņā iekļaus arī tādu pārkāpumus kā nepietiekamu distances ieturēšanu līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, bīstamu apdzīšanu, bīstamu novietošanu stāvēšanai, vienas vai vairāku baltu, nepārtrauktu līniju šķērsošanu, braukšanu nepareizā virzienā, noteikumu neievērošanu par ārkārtas koridoru izveidi un izmantošanu un pārslogota transportlīdzekļa izmantošanu. Tādējādi tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret rezidentiem un ārvalstu pilsoņiem attiecībā uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību.

Priekšlikumi paredz mazināt šķēršļus transportlīdzekļu vadītāju piekļuvei apliecībām un viņu braukšanas tiesību atzīšanai. Paredzams, ka šo šķēršļu likvidēšana palīdzēs novērst pašreizējo autovadītāju, jo īpaši kravas automobiļu vadītāju, trūkumu, neapdraudot ceļu satiksmes drošību. Tāpat tiek paredzēts, ka apmācībās īpaši gados jauni un iesācēji vadītāji iegūs prasmes, zināšanas, pieredzi un riska apzināšanos, kas vajadzīgi drošai transportlīdzekļa vadīšanai, tai skaitā par progresīvām tehnoloģijām. Vairākas dalībvalstis ir ieviesušas vai plāno ieviest valsts mobilās (digitālās) vadītāju apliecības. Spēkā esošā direktīva nenosaka savstarpējās atzīšanas principu šādām apliecībām, tad šis priekšlikums risinās arī šo jautājumu.

Diskusijas par priekšlikumiem ir sākuma stadijā un par to gala redakciju ir jāvienojas Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai.