DžSpot sarunās par jūtīgām tēmām ar Dž.Dž.Džilindžeru Ojārs Rubenis atzīstas, ka iemīlēties spēj ļoti ātri un ļoti kaislīgi, taču ir bijis viens vissvarīgākais apsvērums, kāpēc viņš tomēr palicis savā vienīgajā ģimenē.
Savu sievu Ojārs Rubenis kā kaimiņu meiteni iepazinis jau bērnībā, vidusskolas laikā jau metuši viens uz otru, taču tā pa īstam kopā nav bijuši. Ojārs pamanījis, ka viņa meitenē ieskatījies vēl viens puisi, kuru viņš uzkatīja par glītāku par sevi pašu. "Tad es izdarīju visu iespējamo, lai to meiteni pēc iespējas ātrāk aprecētu. Toreiz man bija 21 gads."
Atbildot uz jautājumu, vai dzīvē ir bijuši lieli krīzes brīži, kad gribās aiziet no ģimenes, žurnālists skaidro: "Ir bijis visādi, arī tā, ka viss ir līdz kaklam. Es ļoti ātri iemīlos - tostarp esmu bijis iemīlējies praktiski visu teātru aktrisēs - tiesa, ne visās. Reizēm ir pilnīgi norauts jumts. Taču, labi, ka tā iemīlēšanās ātri pāriet."
Taču pats galvenais iemesls, kāpēc viņš vienmēr palicis pie ģimenes, ir bērni. "Mani audzināja vecmāmiņa, mamma un mammas vīrs. Viņš bija ļoti labs cilvēks, bet tomēr nebija mans īstais tēvs un es viņu tā arī neuztvēru, lai gan visādi mēģināju pieņemt. Tāpēc man ir ļoti svarīga tēva misija un tas ir galvenais, kāpēc vienmēr esmu palicis kopā ar viņiem. Es nevaru iedomāties, ka manus bērnus audzinātu kāds cits, ka mani bērni kādam varētu nebūt pietiekami labi, jo viņi ir ideāli, viņi ir lieliski."
