Latvijas piekrastē šosezon izglābti trīs roņu mazuļi

© f64.lv, Aivars Ķesteris

Roņu dzimšanas sezonā Latvijas piekrastē izglābti trīs roņu mazuļi, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Santa Biseniece.

Kā ik gadu, arī šajā pavasarī DAP aicināja iedzīvotājus ziņot par novārgušiem roņiem un atgādināja par pareizu rīcību, ronēnus sastopot. Lai gan ar katru gadu vērojama aizvien lielāka iedzīvotāju informētība un tiek saņemts arvien mazāk zvanu par roņiem, kuriem palīdzība nav nepieciešama, joprojām ir neliela sabiedrības daļa, kurā vērojama neizpratne par to, ka vesels ronis ir jāatstāj mierā un palīdzība tam nav vajadzīga un nereti var arī kaitēt.

"Ceram, ka nākamajā pavasarī vairs neviens nevēlēsies ronēnus dzīt atpakaļ ūdenī, uzskatot, ka viņiem līdzīgi kā zivīm atrašanās ārpus ūdens var beigties letāli," pauž pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa. Roņi ūdenī medī, savukārt uz sauszemes atpūšas, socializējas, dzemdē un audzina mazuļus. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka tie vērojami arī liedagā.

Kopumā pārvalde šogad saņēma teju 200 telefona zvanus par ronēniem. Apzinot situāciju, palīdzība bija nepieciešama tikai trim roņu mazuļiem. Savainotie ronēni tika nogādāti Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur tie, speciālistu aprūpē atlabst, lai pēc laika atgrieztos savvaļā.

Lielākoties Latvijas piekrastē sastopams pelēkais un plankumainais ronis, taču šogad novērots arī reti sastopamais pogainais ronis, kuru Latvijā līdz šim izdevies novērot vien pāris reižu.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas, informē DAP. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošiem ledus laukiem un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais