Mediķi ceļ trauksmi – strauji pieaudzis ar narkotikām saistīto izsaukumu skaits

Pārdzīvotais pandēmijas laiks nesis savu ietekmi ne vien uz cilvēku vēlmi lietot apreibinošas un atkarību radošas vielas, bet arī uz iespējām atklāt šo vielu piegādātāju tīklus. Kā izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, tad pēdējo četru gadu laikā ir būtiski pieaudzis ar narkotiskajām vielām saistīto izsaukumu skaits mediķiem, tikmēr kriminālpolicijā uz pusi sarucis saistībā ar narkotiskajām un psihotropajām vielām reģistrēto noziegumu skaits.

Slimību profilakses un kontroles centram vēl nav apkopotu datu par pagājušo gadu, taču dati par iepriekšējiem liecina, ka 2019. gadā no narkotiku pārdozēšanas miruši 12 cilvēki, 2020. gadā teju uz pusi vairāk - 21 cilvēks un 2021. gadā no pārdozēšanas miruši 17 cilvēki.

Cēsinieks Jānis Skrastiņš divdesmit gadus bija alkohola un narkotiku atkarību varā. Sācis lietot pusaudža gados, un tikai tagad, pēdējos piecus gadus dzīvo atturībā. Atteikties no vielām mēģinājis vairākkārt. “Es pats esmu piedzīvojis klīniskās nāves, pārdozēšanas, pašnāvības mēģinājumu, man ir apstājusies sirds - vienreiz mans tēvs izglāba mani, principā. Man ir nomiruši cilvēki blakām, kurus esmu mēģinājis atdzīvināt - šīs visas lietas, lai cik arī dīvaini neizklausītos, viņas mani neapstādināja. Mani apstādināja nogurums no dzīves, no šīs dzīves, es biju pārguris kaut ko mēģināt visu laiku saglābt ar savām metodēm, un es vairs nezināju, bija kaut kādā veidā jāpadodas. Un es sāku lūgt palīdzību,” stāsta Skrastiņš.

Tagad jau pāris gadu viņš mēģina palīdzēt citiem - braukā pa skolām, lai stāstītu par atkarībām un to profilaksi, un arī palīdz nostāties uz kājām tiem, kuri vēlas tikt vaļā no atkarībām. Procesam gan nepalīdz plašā narkotiku pieejamība. Tās tagad var pasūtīt un saņemt, teju neizejot no mājas. “Ja ir telegrams, tagad jauniešiem pat no mājas nav jāiziet, dažreiz pastkastītē iemet. Līdz ar to, protams, kad sākas kaut kāds neliels, nezinu, vai konflikts mājās, vai kaut kas man nepatīk, vai kaut kas notiek skolā un es nespēju tikt galā ar savām emocijām - iespējams, tas brīdis, jā, ja man ir telegrams, viena poga un man ir pie mājas - jā, protams, tas to atvieglo,” atzīst Skrastiņš.

Policija nav atsevišķi izdalījusi to, cik daudz narkotisko vielu lietošanas vai glabāšanas gadījumu ir atklāti, ar suņiem apsekojot skolas. Pērn pavisam bijis 181 reids. Un tajos lielākoties atklātas dažādas smēķēšanas iekārtas. Bet valstī kopumā pērn pret nepilngadīgajiem par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu vai glabāšanu nelielā apmērā uzsākti 398 administratīvie procesi.

Mediķi ceļ trauksmi - strauji pieaudzis ar narkotikām saistīto izsaukumu skaits. Aizvien vairāk pārdozēšanas gadījumu, arī ar letālu iznākumu. Lūk, pāris piemēru no neatliekamās palīdzības izsaukumiem šogad:

Sieviete, 35 gadi. Gulējusi bezsamaņā lielveikala tualetē, blakus redzama šļirce. Mediķi viņu pusstundu mēģina reanimēt. Neveiksmīgi.

Jaunietis, 17 gadi. Vectēvs atrada viņu guļam bezsamaņā savā istabā. Divas mediķu brigādes ilgi cīnās un reanimē. Vēl ceļā viņš neelpo, slimnīcā nonāk ļoti smagā stāvoklī, ar mazām izredzēm uz atveseļošanos.

“Antidotus mēs arvien lielākos daudzumos dodam, jo tās sintētiskās narkotikas, ko viņi lieto, tās ir ar tādiem piejaukumiem, kur tīri neder naloksons vairāk. Neteiksim, ka neder, bet drīzāk tās sintētiskās vielas, kas ir piejaukumi, jau viņi ir lielākos daudzumos nekā tā pamatviela. Un tas nozīmē, ka var biežāk gadīties situācija…. ka ir letāli iznākumi jau aizbraucot,” stāsta NMPD ārsta palīgs Liene Plēsuma. Slimnīcās nogādātie bieži ir ļoti smagā stāvoklī.

Narkotiku pārdozēšanas dēļ gada pirmajos trīs mēnešos miruši jau vismaz četri cilvēki, kuru nāvi konstatējuši izsauktie neatliekamās palīdzības mediķi. NMPD dati liecina, ka ikdienas izsaukumu skaits saistībā ar narkotisko vielu lietošanu pieaudzis pat par trešdaļu. Turklāt tagad daudz biežāk jābrauc pie jauniešiem, vecumā līdz 24 gadiem. Ja 2019. gadā tādu izsaukumu bija 390, tad pērn jau 609.

Liene Plēsuma stāsta, kā atpazīt pārdozējušu cilvēku: “Tā noteikti būs gārgšana, zila seja, visticamāk, ka kaut kur tuvumā mētāsies vienkārši injekcijas šļirce. Vai nu jau ir atlocītas rokas.”

Smagajos stāvokļos visbiežāk pie vainas sintētiskās narkotikas no opioīdu grupas. Agrāk tas bija fentanils, ko dēvē arī par “suņa prieku”, bet tagad šo nišu strauji pārņēmušas jaunās nitazēnu grupas vielas. To saturs un koncentrācija mēdz būt neparedzama, kas rada ļoti bīstamas situācijas. Par to brīdina gan ārsti, gan policija.

“Pavisam jauna ķīmiskā formula tagad ir parādījusies. Tā saucamā nitazēnu grupas atvasinājumi, kas ir ārkārtīgi bīstami tādā ziņā, ka ir nesaprotams, un to policija arī apstiprina, nesaprotams šis pulvera sastāvs. Jo bieži vien viņš nav kārtīgi sajaukts, un līdz ar to ir ļoti liela koncentrācija šiem te opioīdiem vai šiem te nitazēna atvasinājumiem, un kur ir arī dažādi ķīmiskie piejaukumi. Un pēc pētījumiem Amerikā, ar ko es esmu iepazinusies un lasījusi - viņi uzskata, ka tas ir apmēram 20 reizes spēcīgāks par fentanilu, kas bija, varētu teikt, dažus gadus atpakaļ ļoti populārs,” stāsta RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

Narkoloģijas centrā pēc palīdzības vēršas aizvien vairāk ielaistu pacientu. Un arī te - stacionāri pērn palīdzība sniegta vairāk nekā pusotram tūkstotim pacientu (+255 pret 2021. gadu). Tas ir vairāk nekā divus iepriekšējos gadus.

Neatliekamās palīdzības mediķe atzīst, ka pēc izsaukumu intensitātes viņi var pat nojaust, kur un kādas kvalitātes vielas pievestas.

Tomēr aizvien, pēc policijas datiem, skaitliski visbiežāk konstatētā narkotika Latvijā ir marihuāna. Tā pērn izņemta divreiz biežāk nekā psihotropie medikamenti, kas ir otrajā vietā. Tikai mazliet atpaliek amfetamīns un tam jau seko jaunie sintētiskie opioīdi.

“Mūs satrauc lielais marihuānas patēriņš, pašreiz Latvijā. Jo, pateicoties šai te marihuānai, kas varbūt nav tāda, kā bija piecu vai 10 gadu atpakaļ, bet ir ar daudz spēcīgāku iedarbību, ar daudz lielāku šo aktīvo vielu vai tetrahidrokanabinola (THC) koncentrāciju, kas izsauc bieži vien dažādas psihotiskus traucējumus, un izsauc arī dažādas psihiatriskas slimības, paasinājumus vai pat izprovocē kādu psihisku slimību. Tas ir ārkārtīgi bieži tagad,” stāsta Stirna.

Savukārt pretējas tendences redzamas ar narkotikām saistīto noziegumu skaitā. Tas sarucis uz pusi, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas. Ja 2018. un 19. gadā bija reģistrēts ap divarpus tūkstošiem šādu noziegumu gadā, tad pērn - tikai nedaudz vairāk par tūkstoti.

Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotiskajām vielām:

2018. gads 2520

2019. gads 2239

2020. gads 1785

2021. gads 1277

2022. gads 1088

Dati: Valsts policija

“Nē, mēs nesakām, ka narkotiku mazāk, mēs sakām, ka viņa [noziedzība] ir kļuvusi neredzamāka,” atzīst VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.

To sekmējis pandēmijas periods. Kovida ierobežojumu gadi narkobiznesu padarījuši vēl daudz latentāku. Turklāt dažādu valstu izmeklētāji lēš, ka šai laikā virtuālā tirgus izrāviens noticis pat par gadiem desmit. “Diemžēl šie čati ir ātri izveidojami, tur ir vajadzīgas dažas sekundes - ir šis cilvēku loks, kas uzreiz iesaistās, tad tā nav problēma. Un arī aizturot kaut kādu zināmu grupu un šos te grupas dalībniekus, mēs saprotam, ka šī komunikācija bijusi tīri grupas ietvaros, tās pašas telegrama, bet nu divas minūtes un ir jauna grupa. Faktiski tā kā nu tā ir šobrīd neatrisināta problēma, bet tas reāli ietekmē arī, protams, šo statistiku,” stāsta Radziņš.

Eiropas mērogā sekmīgākās un vērienīgākās operācijas notikušas pēc lielu narkotīklu īpaši šifrētu tālruņu platformu uzlaušanas (piemēram, SKY ECC). Tas deva iespēju arī Latvijā pirms diviem gadiem apturēt kravu ar tonnu hašiša 15 miljonu eiro vērtībā.