Ar likumu grib noteikt, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem ir pienākums būt lojāliem Latvijai

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) šodien nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas valsts pārvaldē nodarbinātajiem paredzētu pienākumu būt lojāliem Latvijai un Satversmei, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

NDK to rosina, ņemot vērā Saeimā iesniegto vairāk nekā 13 000 pilsoņu iesniegumu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām".

"Demokrātijām ir jāspēj aizsargāt savu valsti, Satversmi un tās pilsoņus pret ārēju un iekšēju apdraudējumu," atzīmē NDK priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA). Politiķis uzsver, ka, lai to paveiktu, valsts un pašvaldību iestādēs nevar strādāt personas, kuras ir nelojālas Latvijai un tās Satversmei.

Tāpat iecerētais grozījums liegs valsts un pašvaldību iestādēs strādāt personām, kuru darbība ir vērsta, lai, piemēram, Krievijas interesēs grautu Ukrainas teritoriālo vienotību, skaidro Dombrava.

Paredzēts, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt tādas darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Iecerētie grozījumi neattieksies uz gadījumiem, kuros persona pauž kritisku, ironisku vai sarkastisku viedokli par valsts institūcijām un amatpersonām, uz viedokli, kas nav pausts publiski, kā arī uz citām situācijām, kurās valsts pārvaldē nodarbinātajam varētu pārmest zināmu diskrētuma trūkumu, bet tas nerada pamatu uzskatīt personu par nelojālu Latvijai un Satversmei, uzsver likumprojekta iesniedzēji.

NDK norāda, ka jau pašlaik vairāki likumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, prasa no viņiem lojalitāti gan valstij, gan Satversmei. Grozījumi vienādos attieksmi pret visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, neizdalot to kā prasību atsevišķām personu grupām, skaidro likumprojekta iesniedzēji.

Kā ziņots, iedzīvotāju iniciatīvā bija prasīts steidzami izstrādāt un pieņemt likumu par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un pilsonības atņemšanu, kā arī izstrādāt likumu, kas aizliedz kandidēt valsts, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ieņemt ierēdņu amatus un amatus valsts un pašvaldību institūcijās un to struktūrvienībās personām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.