Ruks: Elektroniskās uzraudzības ieviešana ģimenes varmākām no valsts budžeta neprasītu miljoniem eiro

Elektroniskās uzraudzības ieviešana ģimenes varmākām un citiem likumpārkāpējiem no valsts budžeta neprasītu miljoniem eiro, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Trešdien Saeimas komisijā deputāti, Ruks un citas iesaistītās puses diskutēja par risinājumiem pēc Jēkabpils novadā notikušā negadījuma, kur Leons Rusiņš ilgstoši terorizējis bijušo dzīvesbiedri un beigās viņu noslepkavoja.

Ruks norādīja, ka viens no risinājumiem sistemātisku varmāku apturēšanā būtu elektroniskā uzraudzība, kas nozīmē, ka varmākām būtu jānēsā speciālas aproces vai tamlīdzīgas ierīces un, tuvojoties potenciāli apdraudētajam cilvēkam, sistēma par to brīdinātu Valsts policiju. Šādu sistēmu varētu attiecināt arī uz citiem likumpārkāpējiem.

Patlaban elektroniskā uzraudzība valstī jau darbojas attiecībā uz tiem, kuriem ir pirmstermiņa atbrīvošana no cietuma un šo sistēmu uzrauga Valsts probācijas dienests (VPD).

Ruka ieskatā līdzīga sistēma būtu jāievieš arī policijā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, jo paļauties uz VPD nebūtu efektīvi tā iemesla pēc, ka policijai uz potenciālo apdraudējumu ir jāreaģē nekavējoties, nevis pirms tam būtu jāsagaida signāli no citas iestādes.

VP priekšnieks skaidri nezinot, cik šādas sistēmas ieviešana policijā izmaksātu, taču viņš ir pārliecināts, ka tie nebūtu miljoni eiro. Sistēmas ieviešanai gan būtu nepieciešams ne tikai papildu finansējums, bet arī normatīvā regulējuma izmaiņas.

Runājot par citiem risinājumiem, lai neatkārtotos traģiskie notikumi, policijas priekšnieks norādīja, ka būtu nepieciešams ieviest vienotu notikumu reģistru starp VP un pašvaldību policiju, kas paver plašākas iespējas analizēt datus. Tāpat nepieciešamas likumu izmaiņas, lai sistemātiskiem pārkāpējiem noteiktu bargākas sankcijas.

Deputātu vidū pausts atbalsts elektroniskajai uzraudzībai, taču daudz izskanēja viedokļi par nepieciešamību stiprināt policijas kopējo kapacitāti, resursus un izglītības sistēmu, lai likumsargi varētu ātri, efektīvi reaģēt un nodarījumus izmeklēt.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalne deputātus informēja, ka pie risinājumiem strādā arī Tieslietu ministrija, kurā izveidota darba grupa, kurā tiek analizēts Krimināllikums un Kriminālprocesa likums, lai saprastu "baltos plankumus". Amatpersona pieļāva, ka jau nākamnedēļ Saeimas Juridiskajā komisijā būs gatava daļa no priekšlikumiem.

"Runājot par tiesību piemērotājiem, mēs reizēm neredzam aiz diviem kokiem mežu un bildi kopumā. Droši vien problēma ir abās pusēs. Kaut ko var pilnveidot gan regulējumā, gan jādomā, kā preventīvi skatāmies uz vardarbības jautājumu, un runa nav tikai par likumsargiem, bet sabiedrību kopumā," norādīja amatpersona.

Vienlaikus ir jādomā, ko valstij vajadzētu darīt ar tām vardarbīgajām personā, kurām ieslodzījums nedarbojas un kurām ir nevis psihes, bet uzvedības traucējumi.

LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi - viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.