Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē šodien izskanēja bažas, ka pašvaldībās, kur pašlaik nav vietējās policijas, pašvaldības policijas varētu izveidot tikai likuma prasības dēļ un bez reālas kapacitātes.
Kā piemērs izskanēja Rēzekne, kurā pirms gada beigām vai no 2024.gada varētu atjaunot pašvaldības policiju ar tikai četriem darbiniekiem.
Sēdes sākumā Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka pašvaldību policiju darbības vadlīniju satura piedāvājums ir lielā mērā sagatavots, lai drīzumā sāktu to apspriešanu ar pašvaldību un pašvaldību policiju pārstāvjiem.
Apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA) aktualizēja jautājumu par situāciju Rēzeknē, kur pašvaldības policija tika likvidēta pirms nepilniem desmit gadiem.
Rēzeknes domes darbinieks Pāvels Savickis norādīja, ka atbilstoši likumam, ka pašvaldībām būs tomēr jābūt vietējai policijai, plānots sākotnēji to atjaunot četru cilvēku sastāvā. Vēl tiks spriests par tās darba laiku - pašlaik tai nav paredzēts strādāt visu diennakti.
Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes vadītājs Gundars Trops norādīja, ka četri cilvēki Rēzeknes pašvaldībā nozīmē formālu pieeju un nevarēs nodrošināt kārtību - joprojām šis darbs paliks VP pārziņā. Kā piemēru salīdzinājumam viņš minēja Daugavpils pašvaldības policiju, kurā strādā 140 cilvēki.
Rēzeknes domes pārstāvis uz to atbildēja, ka, ja nākotnē tiktu veidota pašvaldības policija kopā ar Rēzeknes novadu, tad arī darbinieku skaits palielinātos.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš atzīmēja, ka būtu jānosaka minimālie nosacījumi, ko valsts sagaida no pašvaldības policijas. Tāpēc vajadzēja šo jautājumu sākt apspriest, vispirms vienojoties par vadlīnijām, kā arī jāpanāk kompromiss par pienākumu sadali starp VP un pašvaldības policiju, sacīja Salmiņš. Tāpat esot jāvienojas par finansējuma avotiem.
Pretējā gadījumā situācija var kļūt tāda, ka likumu par pašvaldības policijas izveidošanu pildīs formāli, atzīmēja LPS pārstāvis. Pašlaik pašvaldības policija nav izveidota dažās pašvaldībās.
IeM pārstāvis Bekmanis norādīja, ka labākai sadarbībai jāslēdz līgums starp VP un attiecīgās pašvaldības policiju, kā arī jārīko kopīgās mācības.
Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) kā problēmu minēja, ka pašvaldības policijas un VP pienākumi bieži dublējas un nevarot saprast, kas kuram jādara. Kā vienu risinājumu viņš redz Kārtības policijas noņemšanu no VP un apvienošanu ar pašvaldību policiju.
Deputāts Igors Rajevs (AS) pauda, ka pašvaldības policijai jābūt pietiekamai kapacitātei, lai tā spētu tikt galā ar mazsvarīgākiem uzdevumiem. Tas savukārt VP ļautu koncentrēt savus resursus uz smagāku uzdevumu risināšanu.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) vērsa uzmanību, ka Somijā esot samērā līdzīgs policistu skaits kā Latvijā, kas proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu nozīmējot mazāk policistu nekā Latvijā. Tāpat Somijā vispār nav pašvaldību policijas, atzīmēja politiķis.
Deputāts Andrejs Vilks (ZZS) uzsvēra, ka pašvaldību policija ir nepieciešama, piemēram, lai sekotu pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanai. Līdzīgi deputāts Jānis Skrastiņš (JV) pozitīvi novērtēja VP un pašvaldību policiju sadarbību vairākās vietās - no tām citiem novadiem arī iespējams ņemt piemēru.
Deputāts Artūrs Butāns (NA) aktualizēja jautājumu par atsevišķu policistu lojalitāti saistībā ar izskanējušo informāciju par Georga lentītes izmantošanu vai nerunāšanu valsts valodā.
VP pārstāvis Trops pauda, ka policijā darbinieki ir lojāli. Pēc kādiem pārkāpumi ir veikts skaidrojošais darbs, pagātnē tikušas ierosinātas vairākas disciplinārlietas, bet tagad pārkāpumi mazinoties.
Pie padomju okupācijas laika pieminekļa demontāžas Daugavpilī no vietējās pašvaldības puses netika sniegts pienācīgs atbalsts VP, bet tagad tas ir pārrunāts un VP un pašvaldības policija gatavojas kopīgi sekot notiekošajam 9.maijā, atzīmēja Trops.
Savukārt IeM pārstāvji sēdē atzīmēja, ka Daugavpilī pašvaldības policija atteikusies palīdzēt saistībā ar pieminekļa demontāžas jautājumiem, jo tā esot licis pilsētas domes priekšsēdētājs.