Levits: Policija un prokuratūra neizdarīja visu iespējamo sievietes aizsardzībai Jēkabpilī

Policijas un prokuratūras rīcībā bija nepieciešamā informācija, taču iestādes neizdarīja visu iespējamo sievietes aizsardzībai Jēkabpilī, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, kurš šodien tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, puses tikās, lai pārrunātu, kā uzlabot tiesībsargājošo iestāžu darbu, nodrošinot upura aizsardzību pret vardarbību.

Valsts prezidents uzsvēra, ka visa vaina par sievietes slepkavību Jēkabpilī ir valsts pusē. Sieviete izdarīja pilnīgi visu, lai glābtu savu dzīvību. Viņa atkārtoti vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot aizsardzību.

Levits uzsvēra, ka viena "atbildīgā" identificēšana tomēr pati par sevi vēl nemainītu situāciju. Viņš atzīmēja, ka patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu šādas situācijas, kad persona tiek apdraudēta, ir pārāk vāji.

"Pat ja policija būtu rīkojusies atbilstoši, tad arī tādā gadījumā traģēdija, ļoti iespējams, tomēr netiktu novērsta," norādīja Valsts prezidents.

Levits atzīmēja, ka Krimināllikuma aizsardzība pret cilvēka apdraudējumu un vajāšanu patlaban ir pārāk vāja. Praksē tā lielā mērā nedarbojas. Tas, savukārt, ir pretrunā ar no Satversmes izrietošo valsts pienākumu cilvēku aizsargāt.

Tādēļ Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas likumdošanā. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks sods.

Tāpat jānodrošina starpinstitucionālā sadarbība, jāizglīto tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un jābūt attieksmes maiņai, lai neatliekami identificētu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs.

"Krimināltiesību politikai vispirms ir jābūt vērstai uz upura aizsardzību, nevis uz noziedznieka tiesību paplašināšanu. Policijai ir nepieciešami rīki un tiesības, lai šo aizsardzību varētu nodrošināt," pauda Levits.

Valsts prezidents aicina likumdevēju ieviest jaunu drošības līdzekli - elektronisko uzraudzību. Tas šādos personas apdraudējuma gadījumos varētu būt sevišķi efektīvs.

Tāpat viņš aicina likumdevēju pārdomāt varmākas preventīvu izolāciju, ja viņš sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam cilvēkam.

Levits arī piekrīt Tieslietu ministrijas priekšlikumam Krimināllikumā noteikt, ka kriminālprocesi par vardarbību tuvinieku lokā izskatāmi prioritāri.

LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi - viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.

Saistībā ar Rusiņa meklēšanas pasākumiem pirms bijušās dzīvesbiedres slepkavības amatu nāksies zaudēt Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa (bijušā Jēkabpils iecirkņa) priekšniekam Rolandam Bērziņam.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.