Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi grozījumus Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos, lai nodrošinātu vēja elektroenerģijas parku izbūvei nepieciešamo zemju atsavināšanu.
KEM iesniegusi Ministru kabinetā (MK) saskaņošanai grozījumus attiecīgajos noteikumos, lai nodrošinātu Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam izvirzīto mērķi - nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu - sasniegšanu.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā publiskas personas zeme tiek nodota par atlīdzību vēja elektroenerģijas parka moduļu jeb vēja parku izbūvei, piešķirot vēja parka attīstītājam apbūves tiesības uz nepabūvētu zemesgabalu, ievērojot, ka apbūves tiesību nodibināšana vēja parka izbūvei ir atšķirīga no citām inženierbūvēm, jo pirms vēja parka izbūves jāveic izpēte būtiski lielākā teritorijā, nekā nepieciešama paša vēja parka ierīkošanai.
KEM skaidro, ka spēkā esošais regulējums apbūves tiesības piešķiršanai neatbilst vēja parku attīstīšanas vajadzībām. Šobrīd apbūves tiesība var tikt piešķirta izsoles kārtībā, maksu par to jāsāk maksāt ar līguma noslēgšanas dienu un līguma noslēgšanas dienā ir precīzi jābūt zināmai apbūvei paredzamai teritorijai. Savukārt, lai precīzi noteiktu vēja parka apbūvei paredzamo teritoriju ir veicama gan inženierizpēte, gan ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras realizācija un plānotās apbūves izvietojuma projektēšana, kas ir laikietilpīgs un dārgs process, kas jāuzņemas investoram bez garantijām, ka veiktās investīcijas būtu atgūstamas, jo izsolē par apbūves tiesībām investoru varētu pārsolīt jebkurš cits interesents.
Valsts un pašvaldību īpašumā ir lieli zemesgabali, un uz valsts meža zemes esošie neapbūvētie zemesgabali atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām un ēkām, tāpēc būtu piemēroti vēja parku izbūvei. Tā kā vēja parku ierīkošana notiek vairākos posmos, kuru rezultātā neapbūvēta zemesgabala, uz kuru vēja parka attīstītājam piešķirtas apbūves tiesības, platība var tikt mainīta, MK noteikumus plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kurā nosaka specifisku regulējumu apbūves tiesības iegūšanai, lai ierīkotu vēja parkus, tostarp arī attiecībā uz apbūves tiesības maksas noteikšanas veidu.
Personai, kura veic būtiskus ieguldījumus inženierizpētē un citu sagatavošanas darbu īstenošanā, kas nepieciešami vēja parka konkrētas atrašanās vietas identificēšanai un citu aspektu izvērtēšanai, ir jārada paļāvība, ka tā arī varēs realizēt pašu projektu. Nenodrošinot šādu paļāvību, ieguldījumu veikšana nebūtu komerciāli pamatota un iespējama. Tāpēc regulējumam ir jābūt tādam, lai, iegūstot neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības, var veikt vēja parka izbūvei nepieciešamo inženierizpēti un, iegūt arī garantijas, ka uz izpētes pamata varēs īstenot projektu, norāda ministrijā.
Noteikumu projektā ir paredzēts veidot vienotu procesu, kura sākumā tiek noteikta persona, kura iegūst tiesības uz inženierizpētes veikšanu un vēlāku apbūves tiesības nodibināšanu. Tālākais process notiktu atbilstoši noslēgtam apbūves tiesības līgumam, kas regulētu visas pušu tiesiskās attiecības visā vēja parka ierīkošanas un ekspluatācijas laikā.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas personām iegūt apbūves tiesības vēja parku izveidei, ir paredzēta tiesību piešķiršana izsolēs ar augšupejošu soli. Izsolē persona iegūtu tiesības noslēgt apbūves tiesību līgumu, kas ietver gan tiesības veikt izpēti, gan pēc izpētes pabeigšanas nodibināt apbūves tiesības.
Informācija par visiem iespējamiem apbūves zemesgabaliem, par kuriem apbūves tiesību piešķīrējs var rīkot izsoles par apbūves tiesību piešķiršanu, tiks publicēta apbūves tiesību piešķīrēja tīmekļvietnē.
Ne mazāk kā četrus mēnešus pirms plānotās izsoles dienas apbūves tiesību piešķīrējs publicēs savā tīmekļvietnē informāciju par zemesgabaliem jeb lotēm, kuras plānots izsolīt, norādot zemesgabalu platību hektāros un minimālo projektējamo vēja parku uzstādāmo jaudu izpētes platībai, bet ne vairāk kā 50 hektārus uz vienu megavatu (MW), kas balstās uz pētīto praksi Eiropā.
Minimālais projektējamais jaudas apjoms tiek noteikts, lai nenotiktu nepamatota zemju rezervēšana un manipulācija ar uzstādāmo jaudu pirms izpētes veikšanas, un uz zemesgabala tiktu izbūvēts vēja parks ar vismaz minimālo paredzēto jaudu.
Paredzēts, ka izsoles sākumcena būs nulle eiro par hektāru un minimālā viena izsoles soļa - pieci eiro par hektrāru - summas apmērā. KEM skaidro, ka nulle eiro kā sākuma maksas cena nodrošina, ka apbūves tiesību piešķīrējam pirms izsoles nav jāveic ieguldījumi sākumcenas noteikšanā, kuras noteikšanai ir nepieciešama metodika, kura savukārt var neatbilst dažādiem biznesa un to finansēšanas modeļiem un pieņēmumiem. Katra vēja parka apbūves tiesības izsoles dalībnieka biznesa plāns dalībai izsolē būs tas, kas noteiks, kādu vienreizējo maksājumu tas ir gatavs maksāt par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu, ņemot vērā pārējos MK noteikumos noteiktos apbūves tiesību maksas apmērus izpētes, būvniecības un ekspluatācijas posmā.
Izsoles uzvarētājs slēgs apbūves tiesības līgumu, kas paredz vienlaikus izpētes tiesību piešķiršanu un tiesības veikt apbūvi pēc izpētes pabeigšanas. Tiks slēgts viens līgums, lai nodrošinātu, ka apbūves tiesības tiks nodibinātas veiksmīgas izpētes gadījumā. Turklāt paredzēts, ka sākotnēji uz zemes gabaliem nebūs iespējams nodibināt apbūves tiesības, jo nav zināma vēja parka izbūvei nepieciešamā zemes platība. Savukārt apbūves tiesības tiks piešķirtas tiklīdz izpētes laikā būs identificētas konkrētas izbūvei nepieciešamās zemes platības.
Ja vēja parka apbūves tiesības izsoles noteikumos nebūs noteikts citādi, izpētes posmā zemesgabalu apsaimniekošana, līdz ar to arī atbildība, būs saglabājama zemes īpašniekam. KEM skaidro, ka šāds modelis atrisina ne vien nepieciešamās platības koriģēšanas problemātiku, bet arī nodrošina atbilstošu sabiedrības, apbūves tiesības piešķīrēja un apbūves tiesīgā interešu sabalansēšanu.
Noteikumu projektā iekļauts arī punkts, kas noteic vēja parka ierīkošanas posmus un to ilgumus atbilstoši tirgus praksei.
Apbūves tiesību maksa tiks diferencēta atbilstoši vēja parka ierīkošanas posmiem. Kopējā apbūves tiesību maksa veidosies no vienreizējā maksājuma, kuru pretendents izsolīs, un apbūves tiesību maksas nosacījumiem, kurus jāiekļauj apbūves tiesību līgumā.
Līgumā būs jāietver vairāki apbūves tiesību maksas nosacījumi - izpētes posmā 500 eiro par MW par minimālo izsoles noteikumos noteikto jaudu uz izsolāmo platību, būvniecības posmā - tīmekļvietnē publicēta gada maksa par būvprojektā noteikto vēja parka jaudu megavatos, bet ekspluatācijas periodā - 4% no vēja parka bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk kā būvniecības posmā gada maksa.
Lai noteiktu saprātīgu un tirgum atbilstošu maksu par apbūves tiesībām ekspluatācijas periodā, tika veikta analīze par vēja elektrostacijām Latvijā un ārpus Latvijas.
Lai pēc iespējas ātrāk sāktu vēja parku attīstību paredzēti termiņi, kādos 2023.gadā plānots rīkot izsoles publiskas personas zemēs.
Turklāt atbilstoši MK pērn apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs", izsoles rīkošanas kārtību varēs nepiemērot, ja publiskas personas zemes gabals paredzēts stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai, uzņēmumam, kura kapitāldaļas vai akcijas pieder publiskai personai, vienai publiskas personas kapitālsabiedrībai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām. Šāda prasība attiecināma uz zemes gabaliem, kuros paredzēts izbūvēt vēja elektrostacijas, kas kalpos valsts stratēģijai klimatneitralitātes sasniegšanai un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.
Noteikumu projekts paredz, ka MK noteiks teritorijas stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai, un lēmums par šīm teritorijām vienlaikus būs arī rīkojums MK pakļautībā esošajai ministrijai uzdodot pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu.
Izņēmums no izsolēm attieksies uz ne vairāk kā 10% no valsts meža zemēm, kurās ir iespēja vēja parka ierīkošana un kas nepārsniegs 50 000 hektāru.
Tāpat MK pieņems lēmumu par valsts meža zemju teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai. Plānots, ka MK pieņems lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai, kuras attīstīs arī AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums - SIA "Latvijas vēja parki".
KEM skaidro, ka līdzīga prakse īstenota arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs - publiskām personām piederoši enerģētikas uzņēmumi iesaistās vēja enerģijas attīstīšanā, kā arī vēja elektrostacijas tiek attīstītas uz publiskām personām piederošām zemēm. Tādējādi tiek veicināta valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kā arī efektīva un ekonomiski izdevīga valsts zemju apsaimniekošana.