"Latvenergo" turbīnas Ķeguma un Pļaviņu HES atjaunošanai nopērk no sankcionēta Krievijas uzņēmuma
Elektrības ražošana šobrīd kara apstākļos ir viens no būtiskākajiem ne tikai mūsu valsts bet visas Eiropas drošības jautājumiem. Latvijas bagātība, kas nodrošina vairāk kā pusi no visas mūsu elektroenerģijas ir trīs lielie Daugavas HESi. TV3 raidījumam "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka sankciju un arī kara dēļ ir izgāzušies divi iepirkumi, lai atjaunotu nolietotās Ķeguma un Pļaviņu hidrostaciju iekārtas. Tas ļautu kāpināt elektrības ražošanas efektivitāti un novērstu situācijas, ka ūdens turbīnas kādā brīdī salūztu, vēsta "Nekā personīga".
Ķeguma HES ir Ulmaņlaiku būve. Pirmais hidroagregāts tika ieslēgts īsi pirms kara - 1939. gada 15. oktobrī. Pļaviņu HES pie Aizkraukles ekspluatācijā nodota padomju gados - 1968.gadā. Tā ir viena no lielākajām Eiropā. Pēc šī milža ieslēgšanas applūda Staburags un vēl plašas teritorijas.
Hidrostacijas darbojas kā milzu dzirnavas. Ūdens griež metāla turbīnas, kas darbina ģeneratoru un ražo elektrību. Kā jebkurš mehānisms, arī šie ar laiku nolietojas un ir jāremontē vai pilnībā jānomaina.
Pirms 14 gadiem "Latvenergo" nolemj, ka nepieciešams atjaunot visus savu laiku nokalpojušos 23 hidroagregātus, kas ražo elektroenerģiju Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES. Tiek solīts, ka darbi vairākos posmos būs pabeigti līdz 2021.gadam. Tas paaugstinās staciju drošību un elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka.
Rīgas hidroelektrostacijā ir nomainītas pilnībā visas iekārtas. Darbus veica un milzu rotorus uzstādīja kompānija "General Electric"\. Modernizēts arī vadības bloks un elektronika, kas kontrolē HES darbu.
"Ja runājam par Rīgas HES, tad šeit ģeometrija neļāva palielināt tieši uzstādīto jaudu. Bet iekārta ir tehnoloģiski attīstītāka un modernāka, un tādējādi mēs varējām palielināt šo agregātu lietderību. Respektīvi, mēs ar to pašu ūdens daudzumu saražojam vairāk elektroenerģijas. Vai otrādi, mēs to pašu elektroenerģijas daudzumu ražojam ar mazāk ūdens. Un otrs ir tas, ka, protams, tā iekārta katru gadu kļūst arvien vecāka, katru gadu palielinās to atteikumi jeb defektu skaits. Un, lai mēs nenonāktu situācijā, kad agregāts ir nepieejams elektroenerģijas ražošanai, mēs plānojam atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus laicīgi. Pie mums nav tā, ka mēs sagaidām: "nu visi salūza", un tad tikai sākam kaut ko darīt," saka AS "Latvenergo" HES Tehniskais direktors Andris Zēģele.
Tomēr pārējos divos HES turbīnu nomaiņa pilnībā nav notikusi. 2013.gada novembrī un 2014.gada janvārī "Latvenergo" sludina iepirkumu par Pļaviņu un Ķeguma staciju hidroagregātu rekonstrukciju. Atlasē tiek izvēlēta Krievijas kompānija "Power machines" jeb "SILOVIJI MAŠINI", kas piedāvā zemāko cenu. Abu staciju atjaunošanai - 78 miljonus eiro.
Par šo summu plānots saražot, piegādāt un nomainīt divus hidroagregātus Pļaviņās un trīs Ķegumā.
Sanktpeterburgā bāzētā firma "SILOVIJI MAŠINI" sāk darbus. Veic uzmērījumus, projektēšanu, ķeras pie iekārtu ražošanas.
Dažas nedēļas pēc līguma noslēgšanas 2014.gada sākumā Ukrainā sākas Putina koordinētā Krimas okupācija. Vispirms specvienību karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņem valdības ēkas un lidostas visā Krimas daļā. Putins Krievijas Valsts domei prasa atļauju Krimas teritorijā izmantot Krievijas karaspēku. Notiek pseido referendums un 2014.gada 18.martā Putins paraksta vienošanos par Krimas pievienošanu Krievijai.
2017.gadā 3 gadus pēc Krimas okupācijas izceļas starptautisks skandāls. Kāds aculiecinieks Sevastopoles ostā Krimā nofilmē plēvēs ietītas iekārtas. Atklājas, ka tās ir turbīnas, ko ražojis vācu kompānijas SIMENS un krievu "SILOVIJI MAŠINI" kopuzņēmums.
ASV Valsts kases Ārvalstu kapitāla kontroles birojs jeb OFAC paziņo, ka ar šo iekārtu palīdzību tiek dots tiešs atbalsts Krievijas centieniem nostiprināt savu okupācijas varu, nodrošinot neatkarīgu elektroenerģijas piegādi Krimai un Sevastopolei. 2018.gada pašā sākumā krievu "SILOVIJI MAŠINI" tiek iekļauti ASV sankciju sarakstā.
"Krievi paguva nomainīt vienu turbīnu pilnā apjomā simtprocentīgi Pļaviņās un vienu turbīnu Ķegumā. Un es varu jaukt gadus, bet, manuprāt, 2018.gada sākumā amerikāņu OFAC (ASV Valsts kases Ārvalstu kapitāla kontroles birojs) uzlika sankcijas Krievijas uzņēmumam "SILOVIJI MAŠINI" jeb "Power machines" un kļuva neiespējami norēķini ar šo uzņēmumu," saka bijušais "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs (2012-2020) Āris Žīgurs.
Notikušas vairākas sanāksmes Ministru kabinetā, Finanšu ministrijā, jo sankciju dēļ nebija iespējams atgādāt uz Latviju pārējās iekārtas, kas bija saražotas un atradās Krievijā. Visas Latvijas komercbankas atteikušās no maksājumiem Krievijas kompānijai. Latvenergo pārstāvji vairākkārt braukuši uz ASV, lai mēģinātu pierunāt Valsts kasi atļaut pabeigt darījumu. OFAC Latvijai atļauj krievu sankcionētajam uzņēmumam veikt tikai vienu maksājumu. Kā mums zināms, tas noticis izmantojot Citadele banku. Latvenergo neatklāj, cik lielu summu no kopīgā 78 miljonus vērtā līguma "SILOVIJI MAŠINI" samaksāts. No jebkādiem komentāriem atteicās arī advokātu birojs "Sorainen", kura adresē Rīgā Valdemāra ielā bija reģistrēta "SILOVIJI MAŠINI" Latvijas filiāle, kas nu likvidēta.
"Tika savilkta bilance tik, cik mēs esam parādā par paveiktajiem darbiem, vēl nesamaksātiem paveiktajiem darbiem un šīm daļu piegādātajām iekārtām. Nomīnusojot šīs soda sankcijas, kas viņiem pienācās par līguma summu. Tas bija cipars, ko mēs samaksājām "Power machines". Nu, ir tā, ka šis te mūsu noslēgtais līgums paredz, ka šī ir komerciāla informācija, kuru es nevarēšu izpaust, bet realitātē tiešām ir samaksāts tikai par tiem darbiem, kas tika veikti," saka AS "Latvenergo" HES Tehniskais direktors Andris Zēģele.
"Latvenergo" vadība nolemj, ka krievu piegādātās iekārtas jāuzstāda. 2019.gadā tiek sludināts jauns iepirkums. Summa - 40 miljoni eiro. Par dalību interesējas 4 kompānijas. Bet prasības uzstādīt krievu saražoto aprīkojumu un vēl sniegt pilnu garantiju to kvalitatīvai ekspluatācijai visticamāk interesentus atbaida. Konkursā piesakās un uzvar tikai viens uzņēmums. Čehijā bāzētais ČKD Blansko. Pusotru gadu "Latvenergo" un čehi strīdas par līguma nosacījumiem. Tas tiek parakstīts tikai 2021.gada pašās beigās.
Dažus mēnešus vēlāk sākas pilna apjoma karš Ukrainā. Pirms tam Krievijas Valsts dome vienbalsīgi ratificē sadarbības līgumus ar Doneckas un Luhanskas pašpasludinātajām tā saucamajām “tautas republikām”.
Starp tiem, kuri balso ir arī Valsts domes deputāts Andrejs Trifonovs. Ilgadējs metālapstrādes un mašīnbūves kompānijas TJAŽMAŠ (ТЯЖМАШ) ģenerāldirektors. Ņemot vērā, ka Trifonova vadītais TJAŽMAŠ (ТЯЖМАШ) ir Čehijas ČKD Blansko vienīgais īpašnieks, čehi iesaldē kompānijas akcijas. Un tas atkal izgāž Latvenergo plānus par turbīnu uzstādīšanu.
"Iepirkuma procedūras laikā, protams, ka mēs detāli pētījām, kas ir šie patiesie labuma guvēji. Šim Čehijas uzņēmumam. Mēs komunicējām ar atbilstošām gan finanšu, gan drošības institūcijām, gan iepirkumus uzraugošajām institūcijām. Pēc būtības mums nācās izdarīt slēdzienu, ka šie šķietamie riski nav pamats izbeigt iepirkumu. Un mums nebija citu variantu, un tas bija arī finansiāli izdevīgi. Uzņēmējs paredzēja izmantot saražotās iekārtas respektīvi - tajā brīdī tāds bija lēmums," komentē Zēģele.
"Latvenergo" no savas puses līgumu izbeidz. Bet aiz čehu uzņēmuma paslēpušies krievi šobrīd cenšoties vēl pret to iebilst. Arī šīs kompānijas filiāle Latvijā bijusi reģistrēta adresē, kur atrodas advokātu birojs "Sorainen".
Iekārtas glabājas arī Pļaviņu HES un TEC-2 noliktavās. Kā apgalvo "Latvenergo" - tās esot sagatavotas ilgai stāvēšanai un nekas slikts ar tām nevarot notikt.
"Es tiešām neatceros par šādu stāstu. Esmu bijis HES un viņus apmeklējis. Es atceros, ka bija kāds remonts, kas virzījās uz priekšu, notika remontdarbi, bet par kaut kādu rezultātu vai kā tas viss ir beidzies vai strādā, es tiešām nevaru komentēt," saka Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA)
"Nē, manā rīcībā līdz šim šāda informācija nebija. Lai arī mēs pagājušajā vasarā ilgi un gari diskutējām par šiem remontdarbiem, kuru dēļ nācās pazemināt strauji ūdens līmeni, kas radīja neērtības gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Bet par šādām niansēm tiešām man informācija nav. Paldies par to, tad noteikti jautāšu un mēģināsim saprast, kas notiek un kā tālāk rīkoties," komentē ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
"Latvenergo" sola šogad sludināt nu jau trešo konkursu un meklēt komopāniju, kas Krievijā saražoto varētu beidzot iemontēt Pļaviņu un Ķeguma HES.
Kas notiek ar to iztērēto naudu par to, ka tās iekārtas ir nopirktas un kurš par to ir atbildīgs? Jautājums tāds, vai uzņēmums, ilglaicīgi mainoties valdēm, padomēm ir bijis labs saimnieks un, šādi rīkojoties, pildījis vislabākajā apmērā savu darbu?
Uz "Nekā personīga" žurnālista jautājumiem ekonomikas ministre atbild šādi: "Šobrīd, nezinot arī detaļas par šo situāciju, nevarēšu atbildēt uz jautājumu tiešā veidā, bet noteikti es pieņemu, ka nepieciešamās kompetences var atrast arī citās valstīs, iespējams, pat, piemēram, Ukrainā. Kura arī ir šīs zonas valsts un kur ir enerģētikas joma ļoti stipra, un es domāju, ka noteikti tos risinājums ir jāmeklē un šie darbi jāveic plānveidā Tie ir plānoti tad tā nav avārijas situācija. Bet noteikti, ka tas ir būtisks drošības jautājums, lai šīs turbīnas tiktu laicīgi saremontētas vai atjaunotas, vai nomainītas. Es nedomāju, ka šobrīd tas apdraud enerģijas ieguvi un šis pavasaris mūsu aplaimojis ar tik daudz ūdens, ka bija jānoskatās ar žēlumu, ka šis ūdens tika, kā saka vārsti, atvērti un negāja caur turbīnām, bet brīvā ceļā tālāk pa upi. Bet noteikti ir jautājumi, ko valde risina. Es noteikti pajautāšu. Pēc kāda laika mēs varam pārrunāt šo jautājumu otreiz.
"Šogad noteikti ir mērķis parakstīt līgumu un veikt atklātu iepirkumu un parakstīt līgumu ar potenciālo šo rekonstrukcijas darbu veicēju, kuram būs jāizmanto visas šīs saražotās iekārtas," saka Zēģele.
"Latvenergo" apgalvo, ka Krievijā pirms vairākiem gadiem nopirktās iekārtas, ņemot vērā strauji augušās metālu cenas, šobrīd maksātu daudz dārgāk. Bet tas neizslēdz faktu, ka pirms 10 gadiem sāktais iepirkums joprojām nav īstenots un visi hidroagregāti nomainīti. Turklāt jāņem vērā, ka šādus apjomīgus remontus nav iespējams veikt lietavu periodā vai palos, bet jāgaida brīdis, kad Daugavā ir zems ūdens līmenis.