CSP: Uzņēmēju noskaņojums aprīlī pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās

Uzņēmēju noskaņojums aprīlī pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Statistikas pārvaldē norāda, ka mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā noskaņojums 2023.gada aprīlī saglabāja pozitīvas vērtības, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs.

2023.gada aprīlī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija 6,1%, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 2,4 procentpunktiem.

Uzņēmēju noskaņojums, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais noskaņojuma rādītāja pieaugums - par 10,6 procentpunktiem - bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot 12,6%. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā - attiecīgi par deviņiem procentpunktiem un sešiem procentpunktiem, taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā, pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī, uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 27% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā martā. Vienlaikus 16% kā ierobežojošu norādījjuši darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir ļoti stabils. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmējuši 30% mazumtirgotāju, kas ir par vienu procentpunktiem vairāk nekā martā.

Šogad pirmajos mēnešos pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši konkurenci - aprīlī tādu bija 44%. Savukārt 12% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, un šis ir zemākais rādītājs kopš 2020.gada aprīļa. Pirms trim gadiem, sākoties pandēmijai, šis rādītājs strauji pieauga un sasniedza 54%.

Pakalpojumu sektorā 2023.gada aprīlī, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija 2,7%, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs, kā ierasts, būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.

Optimistiskākie ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (34,2%), gaisa transporta (28,1%) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4%). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji, tāpat kā martā, ir apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (-10%), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs - attiecīgi -13,5% un -13,8%. Kopumā aprīlī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 19 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet 11 - negatīvs.

Aprīlī 39% pakalpojumu sektora uzņēmēju nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, 17% uzņēmēju darbību būtiski ierobežojis darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši 31%, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par vienu procentpunktu.

Vienlaikus 14% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas, taču to īpatsvars kopš 2022.gada novembra samazinās, rādītājam sasniedzot zemāko vērtību kopš 2020.gada aprīļa.

Būvniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs aprīlī bija -8,4%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,5 procentpunktiem mazāks.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,4 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, inženierbūvniecībā palielinājies par 11,3 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos - par 2,3 procentpunktiem. Savukārt ēku būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 1,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti aprīlī visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un slikti laika apstākļi, ko norādījuši attiecīgi 35,8% un 30,9% respondentu. Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru minējuši 26,9% respondentu, bet finansiālas grūtības - 17,3% respondentu. Dažādu citu faktoru, piemēram, būvmateriālu cenu kāpums, iepirkumu nosacījumi un karš Ukrainā, ietekmi atzīmējuši 3,4% respondentu. Savukārt 20,8% uzņēmēju norādījuši, ka neizjūt būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs aprīlī bija -6,9%, kas, salīdzinot ar martu, ir samazinājums par 1,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojuma rādītāji pieaudzis pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - pārtikas produktu ražošanā (par četriem procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par trim procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 8,2 procentpunktiem, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 0,4 procentpunktiem, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 0,1 procentpunktu.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām aprīlī, salīdzinot ar martu, 10 nozarēs bija vērojams noskaņojuma rādītāja kāpums, 11 nozarēs - samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru aprīlī minējuši 46,1% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši attiecīgi 13,3% un 13,6% respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 12,3%. Citu faktoru ietekmi norādījuši 11,2% uzņēmēju, tostarp joprojām galvenokārt minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme. Savukārt 24,9% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā aprīlī neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023.gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 94,9 (iepriekšējā mēnesī 97,7). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.