RSU profesors: Veselības aprūpē krīze jau ir iestājusies; jāatrisina dažu nedēļu laikā
Nepietiekamā finansējuma dēļ vairākas veselības aprūpes iestādes ir paziņojušas, ka no rudens plānveida pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis intervijā LETA uzsver, ka šāds scenārijs nozīmētu katastrofu veselības aprūpei un rezultētos daudzās nāvēs.
Daudzus iedzīvotājus ir satraucis vairāku veselības aprūpes iestāžu paziņojums, ka bez papildu finansējuma rudenī plānveida pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Cik tas ir reāls scenārijs un ko tas nozīmē pacientiem?
Ja veselības aprūpes iestādes tā paziņo, tad tas ir reāls scenārijs. Savukārt pacientiem tā var būt katastrofa. Īpaši smagi tas skars hroniskos pacientus. Latvijas sabiedrības veselībai scenārijs, ka plānveida pakalpojumi ir tikai par maksu, būs dramatisks un rezultēsies ar daudzām nāvēm.
Vai jums ir pārliecība, ka valdība saprot situācijas nopietnību un mēs no šāda scenārija izvairīsimies?
Es saprotu, ka valdība kopumā un valdības vadītājs ir neapskaužamā situācijā. Taču tas ir galvenais valdības uzdevums - saprast, kas konkrētajā brīdī ir nozīmīgākās prioritātes, kurām naudu nedrīkst nepiešķirt. Ja sociālie jautājumi būs sekundāri, tas tiešām var novest pie katastrofas. Ja valdība netiek galā ar budžeta un prioritāšu sabalansēšanu, tad ir problēmas ar valdības veiktspēju.
Mediķu zemais atalgojums ir rezultējies vidējā medicīniskā personāla - medmāsu - deficītā. Kādu redzat risinājumu?
Jums taisnība, cilvēkresursu jomā lielākās problēmas ir tieši ar māsām. Ilggadējas zemās algas ir veicinājušas to, ka māsas ir aizgājušas no profesijas. Ir tukšas slodzes, kuras nevar aizpildīt. Primāri to iespējams risināt tikai ar darba algas palielināšanu. Citādi neizbēgami māsas vai nu aizbrauks uz ārzemēm, vai aizies uz citiem tautsaimniecības sektoriem. Līdztekus jādomā par slodžu sabalansēšanu, lai personāls neizdegtu.
Māsu trūkums ir visā Eiropā. Vai šīs profesijas atvēršana strādājošajiem no trešajām valstīm būtu risinājums?
Retorisks jautājums - kuras būtu tās valstis, no kurām par mūsu darba samaksu māsas būtu ar mieru braukt šeit strādāt? Ja ir vakances skandināviem, tad kāpēc lai brauktu pie mums? Mēs nespējam konkurēt darbaspēka piesaistē.
Kāda ir jūsu versija, kas līdz gada beigām notiks veselības aprūpē?
Mēs pašlaik esam situācijā, kad naudas resursi veselībā ir izsmelti. Līdz ar to tas vairs nav tikai Veselības ministrijas jautājums, tā ir visas valdības atbildība. Runa nav par reformām, mums šobrīd veselības aprūpē ir krīze, kas ir jārisina tūdaļ, tuvāko nedēļu laikā.
Tātad krīze būs nevis kaut kad un tikai teorētiski, bet tā jau ir iestājusies?
Jā.