Veselības ministrija tikai tagad ievērojusi, ka ir valsts iestāde, kur treknie gadi, iespējams, vēl nav beigušies. Runa esot par Valsts asinsdonoru centru, ar kura vadību ministrija sākusi pārrunas, lai arī šajā iestādē sāktos struktūras optimizācija atbilstoši valdības prasībām.
2010. gada decembrī (naudas taupības režīms valstī tika ieviests 2008. gada nogalē) centra direktorei Gitai Ņemcovai bijuši seši vietnieki: finanšu, kvalitātes vadības, personāla vadības, laboratorijas, Latgales filiāles darbības koordinēšanā, kā arī tehniskajos jautājumos. Līdzās galvenajai grāmatvedei strādā grāmatvedības nodaļas vadītāja ar grāmatvežiem, vecāko lietvedi un lietvedības sekretāru, iekšējā audita nodaļas vadītāja ar vietnieci un auditoriem, raksta Latvijas Avīze.
Citās valsts iestādēs likvidēja vai apvienoja nodaļas, bet VAC pagājušā gada nogalē turpināja pastāvēt desmit nodaļas ar labi atalgotiem vadītājiem un vietniekiem. Naudas pieticis pat noformēšanas mākslinieka, divu sabiedrisko attiecību speciālistu un trīs šoferu algošanai, no kuriem autobusa vadītāja mēnešalga (Ls 490) pērn decembrī bija augstāka nekā valstī noteiktā ārsta alga par slodzi (Ls 388). Vairāk par slimnīcu ārstiem un medicīnas māsām nopelnīja arī vecākais katlu mašīnists, lietvedības sekretārs, sekretārs, transporta pārvaldnieks, nemaz nerunājot par direktora vietniekiem un nodaļu vadītājiem, kuru alga uzrādīta 600 – 1 000 lati. Iestādes vadītājas mēnešalga bija 1 440 latu. Arī vidējais medicīnas personāls, salīdzinot ar medicīnas māsiņām slimnīcās, šeit labāk atalgots.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš atzinis, ka šī ir ļoti jūtīga iestāde, jo tās rokās ir asins komponentu sagatavošana Latvijas ārstniecības iestādēm. Ministrs sacījis, ka VAC šī gada budžets ir samazināts par 1,3 miljoniem latu (patlaban tas ir 5 miljoni latu) un ka pirms tam bijušas un nākamnedēļ turpināsies smagas pārrunas ar iestādes vadību.