Aptauja: iedzīvotāji pārzin darba drošības noteikumus, bet praksē tos neievēro

Neskatoties uz to, ka 68% Latvijas iedzīvotāji savas zināšanas par darba drošību vērtē kā labas vai ļoti labas, aptaujātie atzīst, ka darba drošības noteikumus ikdienā pārkāpj, liecina tekstila nomas servisa uzņēmuma “Lindstrom” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” īstenotās aptaujas rezultāti, tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, kas tiks atzīmēta 28. aprīlī. Biežāk minētie pārkāpumi ir darba apģērba mazgāšana mājas apstākļos, darba vietas nepārbaudīšana pirms darba uzsākšanas un individuālo darba aizsardzības līdzekļu neizmantošana.

Aptaujas dati liecina, ka 56% aptaujāto savas zināšanas par darba aizsardzību vērtē kā labas, kamēr vēl 13% kā ļoti labas. Tikmēr katrs trešais jeb 29% respondentu atzīst, ka zināšanas par darba aizsardzību ir viduvējas, bet tās kā sliktas novērtē 2% aptaujāto.

Par spīti tam, ka vispārējā tendence par iedzīvotāju zināšanu līmeni ir ar pozitīvu dinamiku, satraucoši, ka zināšanas vēl nenozīmē darba drošības noteikumu ievērošanu arī praksē.

Visbiežāk minētais darba drošības noteikumu pārkāpums 20% gadījumu ir darba apģērba mazgāšana mājas apstākļos. “Daudzos uzņēmumos darba drošības noteikumu ievērošana sākas ar pareizu, darbības sfērai atbilstošu apģērbu, atceroties, ka kabatas, rāvējslēdzēji, ugunsizturīgs audums ir pats minimums. Tomēr līdzās praktiskajai apģērba funkcionalitātei, tik pat svarīga ir pareiza darba apģērbu kopšana saskaņā ar noteikumiem. Tikai tādā veidā ir iespējams garantēt, ka apģērbs ir ne tikai vizuāli, bet arī higiēniski tīrs. Tādās nozarēs, kā, piemēram, medicīna un pārtikas ražošana tas ir kritiski svarīgi un darbiniekiem ir jāievēro augstas darba higiēnas normas. To izpildei ir jābūt precīzai, jo katra novirze no noteikumiem jau tālāk var bīstami ietekmēt pacientu vai patērētāju veselību, ” uzsver “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits.

Tikmēr 15% gadījumu respondentu atzīst, ka nepārbauda savu darba vietu pirms darba uzsākšanas, kamēr vēl 11% gadījumu respondentu neizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizsargbrilles, cimdus , tādā veidā pārkāpjot darba drošības noteikumus.

“Aptaujas dati liecina, ka mums ir jāturpina regulāri izglītot darba devējus un darba ņēmējus, atgādinot, ka darba drošības noteikumi ir nevis formāla prasība, bet gan dzīvības cena, jo smagākie darba drošības noteikumu pārkāpumi diemžēl var beigties arī letāli. Mūsu kopīgais uzdevums ir panākt, ka darba drošības noteikumu ievērošana ir regulāra prakse, nevis izņēmums,” pārliecināts I. Šmits.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, nelaimes gadījumu skaits Latvijā laika gaitā ir pieaudzis, piemēram 2020.gadā kopā oficiāli tika reģistrēti 2016 negadījumi, kamēr 2021.gadā - teju par 300 vairāk jeb 2304 nelaimes gadījumi..

I.Šmits arī atgādina, ka, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” darba devējam bez maksas ir jānodrošina aizsardzības līdzekļiem saviem padotajiem, kā arī jāveic pasākumi, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu tīrīšanu, dezinfekciju un remontu).