Ūdens līmenis Daugavā pazeminājies par vairākiem metriem

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Kopš palu maksimuma, kas Daugavā tika sasniegts 7.-10.aprīlī, ūdens līmenis posmā no Baltkrievijas robežas līdz Jēkabpilij krities par 2-5 metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ūdens līmeņa pazemināšanās Daugavā turpinās. Arī Aiviekstē un dažās Ziemeļvidzemes upēs ūdens līmenis aizvien krītas, citās Latvijas upēs tas pārsvarā ir stabils.

Daugavā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ūdens līmenis kopumā pazeminājies par 5,2 metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jersikas - par 3,2 metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.

Ūdens temperatūra lielākajā daļā upju un ezeru ir +8..+13 grādi, jūrā +5..+10 grādi.

Tuvākajās diennaktīs nokrišņu būs maz, upēs nav gaidāmas krasas ūdens līmeņa svārstības. Vēsā laika ietekmē ūdens temperatūra nedaudz pazemināsies.

Jau ziņots, ka šā gada pavasara palu maksimālais ūdens līmenis Daugavā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas bija 65 centimetrus zemāks nekā iepriekšējos lielajos palos pirms desmit gadiem, savukārt Krāslavā ūdens līmenis par 54 centimetriem atpalika no 2013.gada aprīļa rādījuma.

Daugavpilī augstākais ūdens līmenis Daugavā tika reģistrēts naktī uz 9.aprīli, kad tas sasniedza 7,56 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, kas ir 38 centimetri zem 2013.gada maksimuma.

Vaikuļānos, Līksnas pagastā, augstākais ūdens līmenis - 6,86 metri virs novērojumu stacijas nulles atzīmes - tika sasniegts 9.aprīlī, bet 2013.gada palos ūdens līmenis šajā vietā bija vēl par 27 centimetriem augstāks.

Pie Jersikas maksimālais ūdens līmenis Daugavā bija 56 centimetrus zemāks nekā 2013.gada palos, savukārt pie Jēkabpils tas bija 2,82 metrus zemāks nekā šā gada 14.janvārī, kad ledus sastrēguma dēļ pilsētā tika reģistrēti otrie lielākie plūdi novērojumu vēsturē.

Pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Jēkabpili un Pļaviņām, maksimālais ūdens līmenis aprīlī bija 2,28 metrus zemāks nekā šā gada janvāra pirmajā pusē.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.