Satversmes tiesa ierosina lietu par sociālajām iemaksām

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Saeimas pērnā gada nogalē veiktajām izmaiņām likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuru persona ir apdrošināta pensijai, ja par viņu faktiski veiktas sociālās iemaksas.

Par Satversmes tiesas procesu šajā jautājumā Saeima deputātus vairākkārt brīdināja arī Saeimas Juridiskais birojs.

Neatkarīgā Rīta Avīze jau rakstīja par budžeta likuma pieņemšanas gaitu, kurā viens no grozījumiem, saskaņā ar kuru valsts ieekonomētu 4 miljonus latu, bija attiecībā uz sociālo apdrošināšanu. Proti, līdz šim persona skaitījās sociālāli apdrošināta, ja par viņu bija deklarētas sociālās iemaksas. Parastās situācijās tas nozīmē to, ka darba devējs no darbinieka algas ietur sociālās iemaksas un vēlāk kopā ar savu daļu iemaksā budžetā, bet vairākos gadījumos darba devēji no darbinieka algas nodokļus gan ieturēja, bet budžetā nenomaksāja. Tomēr darbinieks skaitījās sociāli apdrošināts, jo par viņu nenomaksātās sociālās iemaksas bija vismaz deklarētas un, iestājos sociālās apdrošināšanas riskam, cilvēkam bija tiesības saņemt pabalstu.

Pērn nogalē Saeima mainīja šo kārtību attiecībā uz pensijām, paredzot, ka tām apdrošinātas būs tikai tās personas, par kurām faktiski būs veiktas iemaksas. Likumā kā "kompromiss" iekļauta norma, ka - ja arī darba devējs nav nomaksājis, cilvēks pats var samaksāt viņa vietā sociālās iemaksas. Tiesa, saskaņā ar likumu par to ir atbildīgs darba devējs.

Satversmes tiesas ir ierosinājusi lietu [ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 5. panta ceturtās daļas un 21. panta 2.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam.

Apstrīdētās normas noteic: persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Ja darba devējs nav veicis šajā likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Ministru kabinets reglamentē noteikumus, termiņus un kārtību, kādā persona veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Pieteikuma iesniedzējs – 10. Saeimas divdesmit deputāti – norāda, ka apstrīdētās normas liedzot personām tiesības uz sociālo drošību, ieskaitot sociālo apdrošināšanu. Tiesiskajās attiecībās, kuras pastāv starp valsti un darba devēju, valstij esot pienākums garantēt, lai nodokļu maksātāji ievēro likumus. Apstrīdētās normas pieļaujot iespēju, ka darba devējs var nelikumīgi neveikt sociālās iemaksas, kas apdraudot darbinieku tiesības, proti, darbinieku tiesības nedrīkstot saistīt ar to, vai cita persona – darba devējs – ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus.

Saeima ir uzaicināta līdz 2011. gada 14. aprīlim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2011. gada 10. jūlijs.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".