LVRCT: Šogad ilgākais kiberuzbrukums ildzis vairāk nekā divus mēnešus

Kādam resursam konkrētie uzbrukumi veikti, LVRTC aģentūrai LETA neatklāja.

Ozols norādīja, ka pērn atvairīti 450 uzbrukumi valsts iestādēm, savukārt šā gada četros mēnešos atvairīti jau vairāk nekā puse no iepriekšējā gadā atvairīto uzbrukumu skaita. Šogad janvārī atvairīto uzbrukumu skaits ir lielāks, nekā 2022.gada vienā ceturksnī atvairīto uzbrukumu skaits.

Kiberuzbrucēji ir centralizēti vadīti, politiski motivēti un parasti apmaksāti - uzbrukumi tiek organizēti kā jebkura apmaksāta kampaņa, un bieži motivācijas elements veikt uzbrukumus ir finansiālais. Novērojams, ka uzbrukumi pieauga saistībā ar dažādiem valsts svētkiem, sniegto atbalstu Ukrainai, kā arī saistībā ar pieminekļu nojaukšanu.

Vienlaikus Ozols norādīja, ka tas, no kurienes nāk uzbrucēji, vairs nav nosakāms, jo politiskie uzbrucēji tiek organizēti no visdažādākajām valstīm.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina sacīja, ka gadījumā, ja uzbrucēji tomēr ir no Latvijas, tiek iesaistīta Valsts policija, jo "tas, ka mūsu resursiem uzbrūk no Latvijas, ir nepieņemami".

Runājot par iemesliem, kāpēc uzbrucējiem izdodas piekļūt dažādām sistēmām, Ozols sacīja, ka drošības mūrus gāž individuālas kļūdas - viena no vājākajām vietām ir indivīds, tostarp gan savās interesēs, gan kā darbinieks.

Tāpat Ozols aicināja izmantot lietotņu un programmu atjauninājumus. Ja kādreiz atjauninājumi lietotnēm lielākoties bija lietotāju pieredzes uzlabošanai, tad šobrīd atjauninājumi novērš dažādas nepilnības un "caurumus" lietotņu drošībā.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka LVRTC drošības infrastruktūrā pēdējo piecu gadu laikā investīcija no LVRTC puses vidēji bijušas 500 000 eiro gadā, savukārt "nākamie trīs gadi iezīmējušies ar investīciju, kas tuvojas pieciem miljoniem eiro".

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī.