Apsver iespēju pagarināt elektroenerģijas cenu pieauguma valsts atbalstu juridiskām personām.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija apsver iespēju pagarināt elektroenerģijas cenu pieauguma valsts atbalstu juridiskām personām.

Apakškomisijā deputāti šodien skatīja jautājumu par elektroenerģijas tirdzniecības komersantu noslēgto ilgtermiņa fiksēto līgumu riskiem tautsaimniecības konkurētspējai un darbībai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidroja, ka pērn, kad bija ļoti liels elektroenerģijas cenu kāpums, daļa uzņēmēju izvēlējās elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu nofiksēt cenu uz vairākiem gadiem, bet šis piedāvājums ir būtiski augstāks nekā pašreizējā tirgus cena. Turklāt lielākajā daļā līgumu redzamas nopietnas sankcijas līguma laušanas gadījumā.

Endziņš pauda, ka šiem uzņēmumiem uz līguma laiku runāt par kādu attīstību ir ļoti sarežģīti un viņi turpinās dzīvot "izdzīvošanas režīmā".

Viņš stāstīja, ka pērn elektroenerģijas tirgū bija ārkārtas situācija un bija vairāki aspekti, kas ietekmēja uzņēmumu izvēli, noslēgt šos ilgtermiņa fiksētās cenas līgumus. Tās bija nākotnes elektroenerģijas cenu prognozes, kas bija būtiski augstākas nekā ir pašreiz. Tāpat attiecīgajā brīdī biržas cenas bija ļoti augstas. Turklāt uzņēmēji juta spiedienu no elektroenerģijas tirgotājiem - fiksētās cenas piedāvājums bija jāpieņem steidzami, jo pēc dažām dienām tas jau varēja būt pilnīgi citādāks.

Kā stāstīja Endziņš, daļa uzņēmēju redzēja, ka, turpinot iegādāties elektroenerģiju par biržas cenām, var veidoties maksātnespēja, savukārt elektroenerģijas tirgotāju izteiktie piedāvājumi "ļautu noturēties virs ūdens".

Endziņš rosināja, ka viens no risinājumiem varētu būt vismaz uz šo gadu izskatīt iespēju pagarināt līdzšinējo valsts atbalstu.

AS "Latvenergo" pārstāvji skaidroja, ka līguma laušanas summa ir puse no atlikušā līguma laika vidējā patēriņa. Turklāt ļoti līdzīga prakse esot arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī citiem tirgotājiem.

"Latvenergo", mēģinot rast risinājumu, šiem klientiem piedāvā pagarināt līgumu, pievienojot divu gadu periodu ar šī brīža biržas cenu, un šobrīd atlikušo līgumsodu izdalīt uz jauno līguma periodu.

Arī "Latvenergo" ieskatā vienīgais risinājums, lai palīdzētu šiem komersantiem, ir valsts atbalsta perioda pagarināšana.

Tāpat arī "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens norādīja, ka vienīgais risinājums, kas varētu būt, ir valsts atbalsta pagarināšana. Viņš skaidroja, ka jebkāda cenu koriģēšana ar politiskiem instrumentiem radītu milzīgus zaudējumus elektroenerģijas tirgotājiem, turklāt jaunajiem klientiem līgumi sadārdzinātos, jo tirgotājam kaut kā būtu jāsedz savi izdevumi.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) teica, ka vajadzētu saprast, cik daudz ir šādu uzņēmumu, kāds ir viņu patēriņš un par kādiem elektroenerģijas apjomiem kopumā tiek runāts.

Sēdes noslēgumā Klimata un enerģētikas ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju un LTRK tika uzdots mēneša laikā apkopot datus par uzņēmumiem, kuriem šādi fiksētas cenas līgumi ir, lai saprastu situācijas ietekmi uz tautsaimniecību un varētu lemt par iespējamiem risinājumiem.