Ārstu un pacientu organizācijas prasa amatpersonām pildīt solīto attiecībā uz finansējumu veselības aprūpei

Lai prasītu politiķu atbildību par uzņemtajām saistībām, organizācijas apliecina gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus plānotajā 11.maija protesta akcijā.

Vēstules autori izceļ, ka ir pagājuši četri mēneši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl topošie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ik vienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus.

Diemžēl, jaunajai Saeimai un valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt,

teikts vēstulē.

Apstiprinot 2023.gada valsts budžetu, veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli esot samazinājies gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī būtiski pieaug finansiālais slogs, lai līdz pakalpojumam nokļūtu. Ilgtermiņā, kopā ar pieaugošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu, tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki nekā citās Eiropas Savienības valstīs, apgalvots vēstulē.

Organizāciju vērtējumā, politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, kas paredz nozarei veltīt vismaz 12% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, nodrošināt tarifu faktiskās izmaksas un uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību.

"Lēmumu pieņēmējiem jāapzinās, ka Latvijas veselības aprūpe pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme," norāda organizācijas.

Ārstu un pacientu organizācijas aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas pārstāvjus un valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem, kas ir papildus aptuveni 140 miljoni eiro.

Tāpat tās aicina nākamā gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm, papildus piešķirot aptuveni 310 miljonus eiro, kā arī mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.

Vēstuli parakstījusi Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele, Biedrības "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece un daudzas citas organizācijas.

Jau ziņots, ka šā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi ir ap 14,7 miljardiem eiro, un šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro. Pēc veselības ministres Līgas Meņģelsones iepriekš teiktā, koalīcijas partneru starpā ir panākta vienošanās, ka 12% no kopbudžeta ir robeža, kas veselības budžetam ir ļoti nozīmīga. Tas šogad būtu 1,76 miljardi eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Tikmēr Aizsilniece izteikusies, ka mūsdienīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai būtu jāatvēl 2000 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad 1.martā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,886 miljoni. Līdz ar to Aizsilnieces minētais nepieciešamais finansējums būtu 3,77 miljardi eiro.