Šodien Latvijā turpinās Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) organizētais trīs dienu streiks.
Pēc LIZDA datiem, streikā bija plānojuši piedalīties ap 20 000 izglītības darbinieku, bet ne visi streikos trīs dienas.
LIZDA vadība šodien plkst.10 plāno tikties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, lai runātu par pušu atšķirīgajiem redzējumiem par streika prasību izpildi.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga pēc pirmdien notikušās tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un izglītības ministri Andu Čakšu (JV) stāstīja, ka domstarpības, piemēram, ir par algu pielikumu pašlaik labāk atalgotajiem pedagogiem.
Kā žurnālistiem sacīja Ministru prezidents, IZM izpratnē vienošanās paredzēja, ka ir jāceļ zemākās pedagogu algas, bet arodbiedrības uzstāj, ka līdzīgi jāceļ ne tikai zemākās, bet arī lielākas algas. Pēc Kariņa vārdiem, IZM galvenais mērķis bijis celt tieši zemākās algas un panākt to izlīdzināšanos, bet arodbiedrība uzskata, ka tas nav vienīgais mērķis.
Kariņš atzina, ka pieauguma aprēķini veikti uz minimālo stundu likmi, tāpēc IZM tagad veikšot jaunus aprēķinus un valdība domāšot, kur rast vēl finansējumu - vai pārdalīt budžeta naudu, vai palielināt budžeta deficītu.
Arī Vanaga klāstīja, ka sarunās IZM apņēmusies veikt jaunus aprēķinus par stundas likmi arī pedagogu lielākām algām.
Vanaga uzsvēra, ka streiks netiek pārtraukts, jo visas streika prasības neesot izpildītas. Tālākais esot atkarīgs no šodienas sarunām, precizētajiem aprēķiniem un no tā, vai valdības pārstāvji radīs iespēju nodrošināt papildus finansējumu, lai izpildītu streika vienošanos.
Otrdienas pēcpusdienā tiekot plānota arī LIZDA, IZM un premjera tikšanās. Ja izdosies vienoties, tad Kariņš sasaukšot valdības ārkārtas sēdi trešdien, lai apstiprinātu vienošanos.
Pirmdien ar protesta gājienu un sapulci Doma laukumā, kurā piedalījās vairāki tūkstoši izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, sākās pedagogu trīs dienu streiks. Pēc policijas aplēsēm, pasākumā piedalījās aptuveni 6000- 8000 dalībnieku.
Ne visās izglītības iestādēs streika laikā tiek pārtraukts mācību darbs. Informācija par izglītības iestāžu darba norisi atrodama konkrētās pašvaldības mājaslapā, vai jāvēršas izglītības iestādē.
IZM skaidroja - ja izglītības iestāde nav slēgta, bet strādā minimāli, tad izglītojamiem jānodrošina izglītības ieguves process, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē ir jāorganizē atbilstīgs izglītības process.
Streika vai pedagogu neesamības dēļ nevar organizēt mācības attālināti. Tāpat nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu amata pienākumu izpildi pedagogiem, kuri nepiedalās streikā. Ministrijā atsaucās uz Streiku likuma 34.pantu, kas nosaka, ka par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo kolēģu darbu, kā arī par pedagogu pieņemšanu darbā streikojošo pedagogu vietā, var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Gadījumā, ja attiecīgajā izglītības iestādē neviens pedagogs nestreiko, izglītības iestāde turpina darbu kā ierasts.
IZM jau norādīja, ka pedagogu streiks ir nelikumīgs, jo prasības ir izpildītas, piebilstot, ka, atbilstoši Streiku likuma 24.panta pirmajai daļai, streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Līdz šim neviens tiesai nav lūdzis vērtēt streika likumību.
Ar streiku tiek risinātas strīds starp darba devēju un darba ņēmēju, un pedagogu streika gadījumā darba ņēmēju pārstāv arodbiedrība, savukārt darba devēji ir pašvaldības, kurās atrodas pašvaldību izglītības iestādes.
