Pasaules Ģimenes ārstu organizācija pauž nopietnas bažas par Latvijas primāro veselības aprūpi

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) ir saņēmusi Pasaules Ģimenes ārstu organizācijas atbalstu, norādot, ka asociācijas prasības par ģimenes ārsta prakšu stiprināšanu, nodrošinot tām pienācīgu finansējumu, darba apstākļus un cilvēkresursus, ir pamatotas, informē asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.

Tāpat organizācija apliecina gatavību iesaistīties diskusijās ar politiķiem, lai panāktu finansējuma palielinājumu nozarei un skaidrotu attīstītas un pieejamas primārās veselības aprūpes (PVA) ieguvumus valstī.

Saskaņā ar 2023.gada 14.marta LLĢĀA valdes sēdē nolemto, asociācija plānoja uzrunāt un informēt starptautiskas vadošās un koordinējošās organizācijas, kas iesaistītas veselības aprūpes pamatnostādņu un politikas izstrādē, par kritisko cilvēkresursu un finansējuma trūkumu primārajā veselības aprūpē.

Pasaules Ģimenes ārstu organizācija savā vēstulē, kas nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS), pauž nopietnas bažas par situāciju primārajā veselības aprūpē Latvijā. Organizācija norāda, ka PVA ir būtiskākais veselības aprūpes posms, kas spēj risināt 70-90% no pacienta veselības problēmām. Attīstīta nozare spēj būtiski uzlabot veselības rādītājus valstī, nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu sabiedrības veselības aprūpi, mazināt mirstību no novēršamiem iemesliem, tādējādi mazinot kopējos izdevumus veselības aprūpē.

Vienlaikus Pasaules Ģimenes ārstu organizācija pauž sašutumu par Latvijas politikas veidotāju attieksmi pret veselības aprūpes nozari, norādot, ka šāda pieeja pasliktina veselības aprūpes kvalitāti, izraisa personāla izdegšanu un veicina veselības aprūpes darbinieku emigrāciju un grauj valsts reputāciju.

Organizācija aicina politikas veidotājus steidzami risināt nozarei aktuālos jautājumus.

Tāpat LLĢĀA ir saņēmusi citu starptautisku organizāciju atbalsta apliecinājumus. Saņemot to oficiālas vēstules, tās tiks nosūtītas arī mūsu valsts atbildīgajām amatpersonām, informēja Dzalbs.

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.