Tiesībsargs un žurnālisti Saeimas vēlmi ātrā tempā pieņemt grozījumus, kas ierobežotu informācijas pieeju sauc par "draudu demokrātijai"

Saeimas deputāti šoedēļ izgrozīja likumus, kas regulē sensitīvas informācijas glabāšanu un apriti. To rosināja trīs specdienesti, lai Latvijas sistēmu varētu pielīdzināt mūsu sadarbības valstīm. Tomēr parlamentārieši ar šo soli būtu būtiski ierobežojuši gan mūsu - žurnālistu darbu. Gan arī jūsu - skatītāju spējas un tiesības uzzināt būtiskus faktus par Valsts un pašvaldību iestāžu darbu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms Lieldienām Saeimas darba kārtībā negaidīti parādījās likumprojektu pakete, kas būtiski apdraudētu informācijas atklātību Latvijā. Tiesībsargs sarunā ar Nekā personīga to apzīmē īsi - tas ir tiešs drauds demokrātijai.

Diviem likumiem- par valsts noslēpumu un Informācijas atklātības likumam būtu jāveido līdzsvars, kā sargāt informāciju, kas svarīga valstij un kā atklāt to, kas svarīgs sabiedrībai.

Slepenas ziņas - sākot ar armijas plāniem un beidzot ar specdienestu aģentu vārdiem aizsargā likums "Par valsts noslēpumu". Ziņas iedala 3 kategorijās - konfidenciālā, slepenā un sevišķi slepenā informācija. Ar to var iepazīties tikai cilvēki, kam ir īpaša specdienestu izsniegta pielaide. Ja noslēpums tiek izpausts - cilvēkam iestājas kriminālatbildība.

Savukārt Informācijas atklātības likums regulē kā notiek tādas informācijas aprite, kas jāsargā īslaicīgi. Kad šo informāciju vairs nav nepieciešams slēpt, likums uzdod par pienākumu to padarīt publisku.

Tie ir "Ierobežotas pieejamības" dokumenti- personīga informācija, komercnoslēpums un citas. Starp tiem ir kategorija DIENESTA VAJADZĪBĀM, kurā ietilpst arī tās ziņas, ko Latvijai nodod partnervalstis. Citās valstīs šīs ziņas pielīdzinātas noslēpumam un tiek stingrāk sargātas.

Tā kā deputāti uzklausīja tikai specdienestus, viņi bija palaiduši garām, ka izmaiņas attiektos uz lielu informācijas apjomu, kas nav tikai saistīts ar NATO un starptautisko sadarbību. Valsts pārvalde bieži noslepeno dokumentus, par kuriem nevēlas atbildēt sabiedrībai. Katrā valdības sēdē daļa jautājumu tiek lemti aiz slēgtām durvīm. Nereti to dara tikai, lai slēptu nesaskaņas koalīcijā vai nespēju pieņemt lēmumus.

Piemēram Covid pandēmijas laikā aiz grifa DIENESTA VAJADZĪBĀM slēpa gan vakcīnu iepirkumu, gan pandēmijas ierobežošanas plānu apspriešanu, lai gan tā tieši attiecās uz katru iedzīvotāju. Šo informāciju var pieprasīt saskaņā ar Informācijias atklātības likumu. Bet specdienestu piedāvātā kārtība to vairs neļautu, jo šīs ziņas būtu valsts noslēpums.

Tas attiektos uz daudziem dokumentiem - piemēram arī uz ekonomikas ministres Ilzes Indriksones vēstuli ar mudinājumu rast ātru risinājumu sankcionēta krievu miljardiera uzņēmuma darbības turpināšanai Latvijā.

Jānis Dombrava, kas ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis (Nacionālā apvienība) neslēp savu viedokli:

Iespēja vērsties tiesā lai pārbaudītu informācijias noslepenošanas pamatotību ir jauna. Tādas tiesu prakses Latvijā nav. Nav arī zināms, cik liels informācijas apjoms ir aizslepenots un kāpēc.