Pēc sākotnējās informācijas Kultūras ministrijā iesniegta 23 virsdiriģentu parakstīta vēstule, kurā izteikta neuzticība Latvijas Nacionālā kultūras centra – svētku rīkotāja – vadībai, vēsta lsm.lv.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sola jautājumu skatīt tikai maijā, kad noslēgsies skates.
Iemesls virsdiriģentu neapmierinātībai - skandāls, ko izraisīja Rīgas projektu kora nevirzīšanu Dziesmu un deju svētkos.
Portāls NRA jau rakstīja, ka
LETA jau rakstīja, ka koru skatē, kurā bija jāatlasa kolektīvi dalībai Dziesmu svētkos, Rīgas projektu koris saņēma 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50. Tradicionāli, ja korim piešķir augstāko pakāpi, tad to virza tālāk uz koru kariem, taču šajā reizē pakāpe nav piešķirta, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa.
Viena no Rīgas projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule sociālajos tīklos pauda, ka šāds iznākums kora dalībniekiem bijis nepatīkams pārsteigums. Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un lēmums pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem - ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi. Šie argumenti koristiem nešķietot pamatoti.
Kori izveidojis un vada amerikāņu kordiriģents Volšs-Sinka, kolektīvs nesaņem pašvaldības vai valsts finansējumu, taču tam ir aktīva koncertdarbība. Mēģinājumu grafiks pielāgots tam, ka vairākums dalībnieku ir ģimenes cilvēki, bet tieši darbības formāts tam neļaujot iekļauties Dziesmu svētku tradīcijā, pauda Teterovskis, uzsvērdams, ka izsakās kā Dziesmu svētku biedrības priekšsēdis, nevis žūrijas loceklis. Viņš atzīmē, ka Dziesmu svētki ir ikdienas mēģinājumu process un projektu koris arī var kļūt par tādu kori.
