Galvenais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā ir cilvēciskais faktors jeb tas, kas autovadītājam "notiek galvā", šodien diskusijā "Smago ceļu satiksmes negadījumu analīze un prevencija" atzina eksperti.
Diskusijas sākumā moderators Juris Šteinbergs norādīja, ka statistikas dati rāda, ka šogad līdz šim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bijā gājuši 32 cilvēki, kamēr 71 ticis ievainots. Viņš pauda, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā šādu negadījumu skaits ir visaugstākais.
VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns pauda, ka, viņaprāt, galvenais smagu un vidēji smagu ceļu satiksmes negadījumu iemesls ir cilvēkfaktors - autovadītāji neievēro ceļu satiksmes noteikumus, tostarp marķējumus, apdzen neapdomīgi un nepareizās vietās.
Zaļaiskalns minēja, ka viens no risinājumiem varētu būt vidējā ātruma kontroles posmu ieviešana, jo ar laiku autovadītāji sapratīs, ka nevēlas maksāt sodus un apzināsies konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu.
Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Arturs Smilga piekrita LVC pārstāvja teiktajam. "Mums ir radies tāds tiesiskais nihilims no vadītāju puses, ka viņi par normu jau sāk uzskatīt to, ka mazliet drīkst pārkāpt," uzsvēra Smilga.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns diskusijā norādīja, ka Latvija iepriekš negadījumu ziņā bija līdzvērtīgās pozīcijās ar kaimiņvalstīm, līdz tajās netika ieviestas stingrākas prasības. Piemēram, pāris gadus atpakaļ Lietuvā tika uzstādītas aptuveni 100 ātruma kontroles sistēmas, kas ievērojami samazināja negadījumu skaitu.
"Abās valstīs soda par ātrumu no pirmā kilometra un mēs esam Eiropas Savienībā praktiski vienīgie, kur šis te "piedošanas limits" ir desmit kilometri stundā," atzīmēja Vectirāns.
Viņaprāt, noteikumu stingrības efektivitāti apstiprina fakts, ka pēc Ainažu robežpunkta latviešu autovadītāji spēj ievērot Igaunijas likumu, savukārt Lietuvas braucēji Latvijā ar radaru apzīmētās vietās noteikto ātrumu ievēro jau no pirmā kilometra. "Tā ir tā atšķirībā, kāpēc lietuvieši ir atrāvušies, bet mēs esam tur, kur esam," atzīmēja Vectirāns.
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietniece, vecākā tiesu medicīnas eksperte Inga Martinova atzīmēja, ka līdztekus vadītāju izvēlēm ceļu satiksmes negadījumus izraisa arī alkohols un citas apreibinošas vielas. Tāpat jāņem vērā autovadītāju veselības stāvokļa faktors, tostarp redze.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte piekrita visam iepriekš minētajam, taču atzīmēja, ka nozīmīga komponente ir arī iedzīvotāju izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes veidošanu. "Manuprāt, kļūstam izglītotāki un tomēr vairāk cenšamies ievērot ceļu satiksmes noteikumus," iestarpināja Dambīte.
Žurnālists un raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" autors Guntis Bojārs norādīja, ka Latvijā trūkst objektīvas statistikas par avārijās cietušo vai bojā gājušo patiesajiem nelaimes gadījumu iemesliem un jebkurš iepriekš izskanējušais iemesls ir tikai pieļāvums.
Viņš pauda bažas, ka kāda no amatpersonām varētu sniegt atbildes uz jautājumiem par to, cik no aizvadītajos gados avārijās cietušajiem bija vai nebija piesprādzējušies, vai viņiem bijušas kādas veselības problēmas.
"Ātrums ir loģiska problēma, jo avārijas notiek tad, kad mēs sākam braukt," sacīja Bojārs. Viņaprāt, ja Latvijā tiktu atrisināti jautājumi par objektīvas statistikas iegūšanu, likumsargi varētu veidot arī precīzas un specifiskām problēmām adresētas kampaņas.
LETA jau vēstīja, ka trešdien un ceturtdien, 20.aprīlī, notiek ikgadējā ceļu nozares konference "Valsts ceļu tīkls: noturēt esošo vai attīstīt".
