Kazāks: Sankcijas nav brīnumlīdzeklis, kas vienīgās novērsīs Krievijas agresiju Ukrainā
Sankcijas nav brīnumlīdzeklis, kas vienīgās novērsīs Krievijas agresiju Ukrainā, taču tās ir jāizmanto, lai apgrūtinātu kara vešanu Ukrainā, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumu pasaule var apņēmīgāk un drosmīgāk iestāties pret agresoru un palīdzēt ukraiņiem.
Kazāks norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas aplēsēm karš Ukrainā pagājušajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsmi tiešā veidā ir sabremzējis uz pusi.
"Vienlaikus, protams, mūsu ekonomiskās sāpes ir nesalīdzināmas ar to, ko cieš Ukraina. Ukraiņi karo arī mūsu vietā. Līdz ar to būtiski viņiem palīdzēt un atbalstīt. Tādēļ arī, piemēram, ir nepieciešami izdevumi militārajai jomai, jo situācija Krievijā ātri nemainīsies. Pat, ja notiks varas maiņa, diezin vai Krievija ātri kļūs par mums saprotamu un uz demokrātiskām vērtībām balstītu tirgus ekonomiku. Diemžēl, visticamāk, nekādu strauju pārmaiņu nebūs, un arī šis karš var būt ilgstošs," sacīja Kazāks.
Viņš arī uzsvēra, ka tas nozīmē, ka Latvijai ir jāiegulda aizsardzībā, jo ir svarīgi justies droši, kā arī tas sniedz iespējas militārās rūpniecības attīstībai, kas ir Latvijā līdz šim neizmantots segments.
"Savukārt uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, es teikšu, ka jūs spēlējaties ar uguni, jo ekonomiskie un politiskie riski ir ļoti augsti. Mūsu nākotne ir Eiropā, Rietumu ekonomikās, nevis Krievijā," uzsvēra Kazāks.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Krievijas loma Latvijas ārējā tirdzniecībā ir būtiski mazinājusies, bet vienlaikus ir aizdomas par dažādiem sankciju pārkāpumiem, grūti izskaidrojamu eksporta kāpumu uz Krievijai draudzīgām robežvalstīm.
"Mans ieteikums - meklējam tirgus citur, kur tie ir drošāki, kur politiskie un militārie riski ir mazāki. Tas ļaus nodrošināt krietni prognozējamāku izaugsmi un pārtikušāku nākotni," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat viņš norādīja, ka tie uzņēmumi, kuriem Krievijas un ar Krieviju saistītu valstu tirgus ir bijis ne īpaši nozīmīgs, pārorientēties var diezgan ātri un var atrast citus tirgus, savukārt tiem uzņēmumiem, kuriem Krievija vai Baltkrievija ir bijis galvenais noieta tirgus, situācija ir krietni grūtāka.
Pēc Kazāka paustā, no valsts puses šiem uzņēmumiem būtu jārada pilnīga skaidrība par tiem politiskajiem, ekonomiskajiem un sankciju riskiem, kuri var rasties, turpinot darbību kā iepriekš, kā arī šiem šiem uzņēmumiem ir jāpalīdz pārorientēties, taču ir skaidri jāpasaka, ka "palikšana Krievijas tirgū ir jūsu pašu risks un neviens jūs neglābs".
"Turklāt te runa, protams, ir ne tikai par sankciju pārkāpumiem, kas gluži vienkārši ir krimināli sodāma darbība. Problēmas var rasties arī tādiem uzņēmumiem, kas sankciju režīmu ievēro, taču nevēlas zaudēt šo tirgu. Krievija gluži vienkārši ir ārkārtīgi neprognozējams tirgus, tas ir pierādījies jau vairākas reizes, un nekādi uzlabojumi nākotnē nav saskatāmi," sacīja Kazāks.
Jautāts, vai līdz šim pret Krieviju ieviestās sankcijas ir nesušas gaidīto rezultātu, Kazāks atbildēja apstiprinoši, vienlaikus uzsverot, ka jautājums gan ir arī, ko katrs gaidīja.
"Ja gaidīja, ka viss efekts būs redzams jau pirmajā mēnesī vai pirmajā ceturksnī, tad tā, protams, nenotika, bet mēs redzam, ka ietekme ir. Pirmais - sankcijas negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku. Ne velti mēs ik pa laikam dzirdam, ka tiek meklēti ceļi, kā apiet sankcijas. Tas ir tieši tādēļ, ka Krievija nevar iegūt preces, kuras tai ir nepieciešamas. Tātad tas sāp. Mēs redzam, ka Krievijas ekonomika nudien nav spīdošā stāvoklī. Otrais - sankcijas liek Eiropas uzņēmumiem izvērtēt riskus un vairāk virzīties uz saviem un sadarbības partneru tirgiem. Tas savukārt mazina dažādu negatīvu šoku ietekmi uz savu biznesu nākotnē," skaidroja Kazāks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sankcijas nav vienīgais, kas novērsīs Krievijas agresiju Ukrainā. "Nē, tas nav nekāds brīnumlīdzeklis. Taču tā ir daļa no instrumentārija, kas ir jāizmanto, lai apgrūtinātu kara vešanu Ukrainā. Tāpat mēs redzam, ka Ķīna, Indija, Brazīlija, piemēram, turpina pirkt Krievijas energoresursus. Tādēļ nav tā, ka Krievija savus resursus nevar pārdot, taču tas ir par krietni zemāku cenu. Vienlaikus var piekrist, ka mēs - Rietumu pasaule - varam krietni labāk. Varam apņēmīgāk, drosmīgāk, stingrāk iestāties pret agresoru un palīdzēt ukraiņiem. Diemžēl bieži šie pasākumi ir novēloti un pārāk mīksti," teica Kazāks.