Pamatskolas pēdējā klasē kombinatorika tiek mācīta, kā piemēru izmantojot laimes ratu. Kāda krīzes apstākļos ir iespēja izdzīvot azartspēļu jomai? Nozares kopējais apgrozījums pērn sācis atlabt no grandioza kritiena, un aug arī tās lielāko dalībnieku laimesti. Taču atkal iegriezto ratu var piebremzēt valsts budžeta konsolidācijas pasākumi.
Klusi savā nodabā strādājošajai industrijai īpaša uzmanība tiek pievērsta trijos gadījumos. Vēlēšanu laikā, kad politiķi runā par dažādu ļaunumu apkarošanu un šīs apkarošanas radīto labumu atdošanu pensionāriem. Brīdī, kad valsts budžetā rodas grūti aizlāpāmi caurumi, kā tas ir pašlaik.
Vai ir arī paslēptie ienākumi?
Un, protams, notiekot kādiem noziegumiem pret spēļu biznesu. Tā tas bija 2006. gadā, kad mazā lauku spēļu zālītē netālu no Skrundas notika bruņota laupīšana un dubultslepkavība. Tā tas notiek arī tagad pēc nesenā spēļu zāles aplaupīšanas mēģinājuma un šaudīšanās Jēkabpilī. Kriminālā gaisotne ir labs fons, lai rosinātu nodokļu celšanu. Vienotības deputāti, meklējot ASV augļotāju pieprasītos 50 miljonus latu valsts budžeta apcirpšanai, rosina palielināt gan azartspēļu nodokli, gan mēneša nodevu par vienu azartspēļu iekārtu un arī uzlabot to iekasēšanu. Jāatgādina, pēc tam, kad notika uzbrukums kompānijas Alfor Fenikss spēļu zālei Jēkabpilī, publiskajā telpā tika palaistas baumas, ka uzņēmumam ir melnā kase. Baumotāji ir kādreizējais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis un Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis Andrejs Melnalksnis. Ir vai nav Alfor no valsts paslēpti ienākumi, gan jau vēl vērtēs Valsts ieņēmumu dienests. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pārbaudē neko pretlikumīgu nav atklājusi. Savukārt, kas attiecas uz iespējām no azartspēlēm izspiest vairāk naudas valsts budžetā – pati nozare vērtē, ka ir. Tikai pareiza neesot iecerētā metode – paņemt pie dziesmas legālos nozares darboņus.
Neregulēta niša – internets
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs skaidro, ka valdībai būtu jāpiespiež maksāt nodokļus tie šeptmaņi, kas azartspēles organizē internetā, nemaksā par to nekādus nodokļus un vēl nekaunīgi atļaujas tās reklamēt, kas Latvijā ar likumu ir noliegts.
A. Marcinkēvičs spriež, ka tur valsts varētu paņemt miljonu līdz pat divus un nozare arī tiktu sakārtota. Igauņi nule tā izdarījuši. Azartspēļu nodokļu politika liberalizēta, tai pašā laikā par pārkāpumiem tiek piemērotas ārkārtīgi bargas sankcijas. Tāpēc šobrīd interneta azartspēļu organizētāji tur strādā legāli un pretstatā mūsējiem – godīgi maksā savai valstij nodokļus.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne apstiprina, ka arī Latvija grasās šai ziņā iet līdzīgu ceļu un attiecīgi priekšlikumi jau iesniegti Finanšu ministrijā.
Nav iespējama godīga konkurence, ja Maltā, Gibraltārā vai Menas salā nodokļa likme interneta spēlēm ir 0,5 līdz 5%, bet Latvijā – 10%. Igauņi ne vien nolaiduši nodokļa likmi līdz 5%, bet arī ieviesuši nelegālo spēļu operatoru adrešu un banku transakciju bloķēšanu. Cik daudz būs to, kuri vēlēsies legalizēt savu interneta biznesu Latvijā, ir grūti prognozēt, taču, kā atzīst S. Birne, "šobrīd ieņēmumi ir nulle". Tātad sliktāk vairs būt nevar. Savukārt, vai valsts kaut ko daudz var iegūt, palielinot nodokļu slogu reālās pasaules spēļu organizatoriem, ir strīdīgs jautājums.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs atgādina, ka iepriekš politiķi mēģināja celt nodokļus 2008./2009. gadā. Sākumā gribēja pacelt visu un visiem, taču galu galā izšķīrās aiztikt tikai rentablos veidus – bingo, totalizatorus un veiksmes spēles pa tālruni. Aprēķini parādīja, ka, iegūstot no nodokļu celšanas visā nozarē papildus 600 000 latu, sekotu spēcīgs atsitiens – slēdzot spēļu zāles, samazinot iekārtu skaitu un atlaižot darbiniekus, tiktu zaudēti apmēram 8 miljoni. Iespējams, skaitlis ir dramatizēts, bet nav šaubu, ka citiem līdzekļiem šai nozarē lielākus maksājumus izspiest nevar. Arī Signe Birne apstiprina, šai nozarē uzņēmēji izdevumu pieaugumu nevar pārlikt uz patērētāju tā vienkāršā iemesla dēļ, ka azartspēlmaņi paši regulē savas likmes.
Pēdējais lats paliek kabatā
Neatkarīgā kādā spēļu zālē Ventspilī veica ietverto novērojumu, pārdesmit minūšu laikā paspēlējot vienu latu. Liekot uz dažādām likmēm līdz 10 santīmiem, vinnēti tika 25 santīmi. Atkarības pazīmes netika novērotas. Spēlēšanai atvēlētajai naudai beidzoties, tika pieņemts lēmums doties projām. Šāda rīcība liecina par atbildīgu spēlēšanu, un līdzīgi pašlaik rīkojas lielākā daļa azartspēļu cienītāju. Arnis Marcinkēvičs saka: "Tas, ka visi cilvēki ietu uz spēļu zālēm izmisuma dzīti un nospēlētu savu pēdējo naudu, ir pilnīgas muļķības. Krīze parādījusi, ka cilvēki azartspēlēm pieiet atbildīgi. Viņi turpina nākt, taču spēlē uz zemākām likmēm, vinnējot mazākus laimestus, met spēlei mieru." Nozares statistika to apliecina: finansiālo rādītāju dinamika kopē ekonomikas krīzes gaitu. Kopējais apgrozījums augstākajā punktā atradās 2007. gada
4. ceturksnī un teju sasniedza 47 miljonus latu. Savukārt zemākais punkts bija 2010. gada 1. ceturksnī ar nepilniem
18 miljoniem latu. Šobrīd ir sākusies vārīga augšupeja, kas pagaidām parādās tikai ceturkšņu, nevis gada griezumā. Asociācija cer, ka šis varētu kļūt par stabilizācijas gadu, taču tas, protams, atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas kopumā. Azartspēles ir izklaide, un, kamēr cilvēkiem nav darba, trūkst naudas, viņi par atpūtu nedomā. Spēļu bizness šādos apstākļos un vēl ar lielākiem nodokļiem neapšaubāmi turpinās sašaurināsies, lai izdzīvotu.
Uzņēmums Alfor, kam pieder lielākā Latvijas legālo azartspēļu tirgus daļa (pēc apgrozījuma – 35,4%), norāda: "Attiecībā uz azartspēļu biznesu, tāpat kā uz biznesu Latvijā kopumā, negatīvu ietekmi atstās jau 2011. gada valsts budžetā iestrādātie nodokļu likumdošanas grozījumi. Papildus azartspēļu nodokļu palielināšana veicinās nepieciešamību samazināt uzņēmumu izmaksas, kā rezultātā uzņēmēji būs spiesti samazināt darbinieku skaitu un atalgojumu. Nodokļu paaugstināšana var sekmēt nelegālo azartspēļu izplatību." Pērn Rīgā viens nelegāls kazino jau esot atmaskots.