"ABLV Bank" tiesā prasa piedzīt 414,7 miljonus eiro no ECB un Vienotā noregulējuma valdes
Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.
"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.
Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.
"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.
ECB un VNV publiski paziņoja, ka ABLV Bank un tā meitas bankai Luksemburgā ir likviditātes problēmas un tās tiks likvidētas saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem. Līdz ar to ECB un VNV ar saviem lēmumiem pārkāpa savas pilnvaras un iejaucās valsts iestāžu un tiesu kompetencē, uzskata "ABLV Bank".
Turklāt "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas banka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē, uzsver "ABLV Bank" pārstāvji. "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankas finanšu stāvoklis bijis stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. Attiecībā uz "ABLV Bank" Luksemburgas meitas banku Luksemburgas komerctiesa to iepriekš jau nosaukusi par "tīru spekulāciju" bez faktiska pamatojuma.
"ABLV Bank" pārstāvji norāda, ka ECB un VNV lēmumi, kā arī publiskie paziņojumi padarīja turpmāko bankas uzņēmējdarbību par neiespējamu, kas piespieda "ABLV Bank" akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju, lai mazinātu iespējamo kaitējumu.
Likvidējamā "ABLV Bank" prasa tiesu atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas ABLV radušies sakarā ar darbības pārtraukšanu un likvidāciju. Pieprasīto zaudējumu kompensāciju aprēķinājusi "ABLV Bank" un tās piesaistītie ārējie eksperti.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. ECB no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN". Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.