Raidījums: ASV apsūdz IZM atzinīgi novērtētu Latvijas uzņēmumu palīdzības sniegšanā Krievijas militārajai industrijai

© f64.lv, Jānis Saliņš

Latvijas uzņēmums “Fiber Optical Solution”, kas ražo augstas kvalitātes navigācijas iekārtas un kuru ASV decembrī iekļāva tā sauktajā eksporta kontroles sarakstā, vēsturiski ir saistīts ar diviem Krievijas uzņēmumiem. ASV paziņoja, ka Latvijas ražotājs palīdzējis Krievijas militārajai industrijai. Latvijas Ārlietu ministrijai tam apstiprinājuma nav. Pats uzņēmums iekļaušanu sarakstā ir pārsūdzējis, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības departaments pagājušā gada decembrī papildināja sarakstu ar uzņēmumiem, ar kuriem ASV ierobežo darījumus, jo tie darbojas pretēji ASV drošības un ārpolitikas interesēm. Līdzās Krievijas, Pakistānas, Apvienoto Arābu Emirātu kompānijām nevēlamo firmu sarakstā iekļuva arī Latvijas uzņēmums “Fiber Optical Solution”.

ASV apgalvoja, ka maz zināmā firma no Rīgas, līdzās citām, sniedz nozīmīgu ieguldījumu Krievijas militārajā un aizsardzības industrijā. Konkrēti fakti minēti netika. Uzņēmums to nosauca par “pārpratumu”.

“Fiber Optical Solution” starp saviem klientiem norādījusi ASV kosmosa aģentūru NASA un ASV aizsardzības jomas ražotāju “Lockheed Martin”. Kompānija ražo augstas precizitātes navigācijas iekārtas, sauktas par žiroskopiem. Tās ļauj objektiem noturēt orientāciju telpā.

Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas vadītājs Pauls Irbins stāsta, ka mūsdienās žiroskopi tiek plaši izmantoti gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

“Viņi tiek izmantoti aviācijā, lai saprastu kādā stāvoklī atrodas lidmašīna. Kuģiem. Tik pat labi arī militārajā sektorā. Satelītos tas tiek ļoti plaši izmantots. Jaunums ir optiskie žiroskopi, kuros nav mehāniskās daļas, kuros gaisma, plūstot pa optiskiem vadiem, spēj detektēt mazas kustības dažādos virzienos,” skaidro Irbins.

Kompānija “Fiber Optical Solution” ražo tieši optisko šķiedru žiroskopus. Šos produktus, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas uztur īpašu mājaslapu par Latvijas kosmosa nozari, iekļāvusi starp vērtīgiem Latvijas ražojumiem. Ministrijā stāsta, ka pāris reižu arī viesojušies “Fiber Optical Solution” ražotnē kopā ar Eiropas kosmosa aģentūras ekspertiem.

“Kompānijai ir unikālas un ļoti retas kompetences, ko varētu izmantot arī kosmosa nozarē. Līdz ar to, kosmosa aģentūrai bija liela interese par to, ko viņi dara. Bet, neskatoties uz šīm sarunām, no viņu puses nav sekojušas nekādas nekādas praktiskas darbības. Viņi nav iesnieguši nevienu projektu kosmosa aģentūrā. Līdz ar to tas ir palicis tādā sarunu līmenī,” stāsta IZM kosmosa nozares eksperts Kaspars Karolis.

Ilgi nav jāmeklē, lai atrastu, ka Rīgā izdīgušajam “Fiber Optical Solution” saknes daļēji iestiepjas Krievijā. Uzņēmumam ir vēsturiskas saites ar diviem citiem ASV eksporta kontroles sarakstā iekļautajiem Krievijas uzņēmumiem - “Optolink” un “Fibersense”.

Latvijas uzņēmuma lielākie akcionāri ir Taivānā dzīvojoši Austrālijas pilsoņi - Šī Ho Oungs (35%) un Karina Ounga (35%). Savukārt viņu partneri ir no Krievijas - Jurijs Korkiško (16%), Vjačeslavs Fjodorovs (9%) un Viktors Prilutskijs (5%). “Fiber Optical Solution” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Korkiško agrāk bija Krievijas “Optolink” ģenerāldirektors. Fjodorovs un Prilutskijs aizvien ir norādīti kā “Optolink” darbinieki.

Savukārt ASV sarakstā iekļautajam Krievijas uzņēmumam “Fibersense” Latvijas ražotājs pērn bija parādā vairāk nekā viena miljona eiro aizņēmumu, kura atmaksa sankciju dēļ nebija iespējama, rakstīts pēdējā “Fiber Optical Solution” pārskatā par 2021.gadu.

Krievijas uzņēmums “Optolink” arī ražo optisko šķiedru žiroskopus. Tos izmanto Krievijas kosmosa misijās. “Optolink” klientu lokā ir arī atsevišķi Krievijas militārās industrijas uzņēmumi, redzams mājaslapā.

Pērn oktobrī “Optolink” savā sankciju sarakstā iekļāva Ukraina, šogad februārī - Japāna un Kanāda.

Kad “Optolink” darbinieki 2011.gadā nodibināja uzņēmumu Latvijā - “Fiber Optical Solution”, tas sākotnēji nodarbojās tikai ar “Optolink” produkcijas realizēšanu un garantijas remontu. Taču kopš 2016.gada tas veido savu gala produktu. Tomēr, lai izpildītu līgumus, vēl 2021.gadā Latvijas uzņēmums pirka produktus no Krievijas “Optolink”.

Atsaucību neguva “de facto” lūgums “Fiber Optical Solution” skaidrot pašreizējās attiecības ar Krievijas partneriem un ASV izteiktos pārmetumus.

“Jāatzīmē, ka jautājumi, kas saistīti ar ASV lēmuma pamatojumu un ietekmi uz uzņēmuma darbību, ir jautājumi, kas joprojām tiek izpētīti. Šī informācija nav publiska, un mēs nevaram sniegt komentārus par šiem jautājumiem,” rakstiski atbildēja “Fiber Optical Solution” valdes loceklis Aleksandrs Blūmentāls.

Ņemot vērā, ka “Fiber Optical Solution” ražotos žiroskopus var izmantot ne tikai civiliem, bet arī militāriem mērķiem, to eksports tiek stingri kontrolēts. Cik zināms Ārlietu ministrijai, uz Krieviju šīs iekārtas nav vestas.

“Kompānija ražo divējāda pielietojuma navigācijas iekārtas. Ir izsniegta eksporta licence. Eksports tiek kontrolēts. Uz Krieviju šīs preces netiek eksportētas. Tās netiek piegādātas arī Krievijas militārajai industrijai, ne civilajam sektoram,” saka ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.

Par to Latvija informējusi ASV. Ministrijai zināms, ka “Fiber Optical Solution” lūgusi ASV pārskatīt firmas iekļaušanu sankciju sarakstos. ASV atbilde vēl nav saņemta.

“de facto” noskaidroja, ka pēc ASV lēmuma iekļaut “Fiber Optical Solution” eksporta kontroles sarakstā uzņēmums lūdza sevi atzīt par Latvijas nacionālai drošībai nozīmīgu kapitālsabiedrību. Šāds statuss ražotājam arī tika piešķirts, ņemot vērā, ka tas atbilst vienam no likuma nosacījumus. Tas nozīmē, ka turpmāk, piemēram, īpašnieku maiņa “Fiber Optical Solution” varēs notikt tikai ar Ministra kabineta akceptu.

Latvijā

Krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā, Latgales rajona tiesa Balvos plāno sākt skatīt 13.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais