"Spiegel" informācija liecina, ka tā dēvētās ārzemnieku eID kartes no Latvijas rada lielu satraukumu Vācijas varas iestādēm. "Spiegel" pieļauj, ka jau ir izsniegti vairāk nekā 10 000 šādu dokumentu.
Drošības iestādes saskata "ļaunprātīgas izmantošanas risku" Latvijā izdotajām tā sauktajām ārzemnieku eID kartēm.
Ja neskaita dažas detaļas, piemēram, fonta krāsu vai trūkstošu hologrammu, kartes ir līdzīgas parastajām Latvijas pilsoņu eID kartēm,
norāda "Spiegel".
Medijs uzskata, ka Latvijā izdoto ārzmnieka eID var izmantot, lai nodrošinātu uzturēšanās tiesības ES. Jau esot konstatēti vairāki tādi mēģinājumi. Turklāt pastāv risks, ka eID kartes var tikt izmantotas ārpus Latvijas krāpnieciskām darbībām, piemēram, atverot kontus vai piesakoties aizdevumiem.
Portāls NRA jau rakstīja, ka 2021. gadā stājas spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest jaunu personas apliecības tipu - ārzemnieka personas apliecību jeb ārzemnieka eID karti.
Šos grozījumus bija sagatavoja Iekšlietu ministrija, kura skaidrojusi, ka ārzemnieka eID karte nav plānota kā obligāts personu apliecinošs dokuments. To izsniegs ārzemniekam, kurš būs izteicis vēlēšanos būt aktīvs elektroniskajā vidē, lai varētu to izmantot kā elektroniskās identitātes rīku un potenciāli iegūtu arī elektronisko parakstu.
Šī karta nav ceļošanas dokuments, kā arī neapliecina personas uzturēšanās tiesības Latvijā.
Par šīs apliecības izsniegšanu personai ir jāmaksā valsts nodeva 80 eiro apmērā.
Par iespējamiem riskiem ārzemnieku eID kartes izmantošanā pagājušā gada nogalē vēstīja arī lsm.lv, rakstot, ka "cilvēki no Turcijas, Albānijas un Uzbekistānas dokumentu [eID karti], iespējams, mēģina nelikumīgi izmantot, lai strādātu Eiropas Savienībā (ES). Pārvaldes [Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP)] darbinieki un robežsargi situāciju laikus atklāja un problēmu novērsa, taču šis gadījums parāda, kā paļaušanās uz cilvēku godaprātu var radīt Eiropas mēroga nepatikšanas".
Iepriekšējā vasarā PMLP darbinieki bija novēroja koordinētas ārvalstnieku grupas, kas bija ieradušās tieši pēc šī dokumenta. Šie cilvēki nerunāja ne latviski, ne angliski, taču vēlējās iegūt apliecību, kas dod tiesības izmantot Latvijas e-pakalpojumus un parakstīt dokumentus.
Signāli, ka dokumentu svešzemnieki mēģina izmanto kā personas apliecību ceļošanai, bija pienākuši arī no robežsardzes.
Saprotot, ka dokuments arvien masveidīgāk tiek pieprasīts citiem mērķiem, PMLP mainīja kartes noformējumu. Tagad uz dokumenta otras puses lieliem burtiem latviešu un angļu valodā uzrakstīts: "Šis dokuments nav uzturēšanās atļauja" un "Šis dokuments nav derīgs ceļošanai".
"Sākumā jebkurš likums tiek rakstīts visiem godprātīgajiem. Kā mēs to esam pieredzējuši, pēc kāda laika kāds kaut ko izdomā savādāk. Šinī gadījumā mēs konstatējām to, bet pirmkārt jau robežsardze, ka daži parāda šādu karti, braucot ārā no Latvijas, ar domu, ka tas viņiem dod arī tiesības uzturēties," stāstīja PMLP vadītāja.