KNAB: LOK prezidents nav valsts amatpersona un uz viņu nav attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi

KNAB pērn veica risku analīzi nevalstisko organizāciju darbībā un secināja, ka LOK prezidents un ģenerālsekretārs, iespējams, varētu atbilst valsts amatpersonas statusa kritērijiem.

Tādējādi KNAB 2022. gada nogalē rosināja Izglītības un zinātnes ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atbilstoši savai kompetencei izvērtēt, vai LOK prezidentam un ģenerālsekretāram būtu piemērojams valsts amatpersonas statuss. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, LOK vadība neatbilst valsts amatpersonas statusam, jo LOK nav deleģētas tiesības izdot administratīvus aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā.

KNAB rīcībā nav VID viedokļa par iepriekšminēto personu amata iespējamo atbilstību valsts amatpersonas statusam. VID kompetencē ir izvērtēt, vai persona ir iekļaujama valsts amatpersonu sarakstā.

Februārī LOK Izpildkomitejas sēdē vienbalsīgi tika apstiprinātas LOK "Interešu konfliktu vadlīnijas", kurās iekļauti Valsts kontroles (VK) ieteikumi un kas balstītas uz LOK, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) un Eiropas Olimpiskās komitejas (EOK) ētikas kodeksiem, Olimpiskās kustības labas pārvaldības vispārējiem pamatprincipiem un Starptautiskās partnerības pret korupciju sportā (IPACS) labas prakses piemēriem.

"Šajās vadlīnijās starp pamatprincipiem ir arī iespējamo interešu konfliktu deklarēšana, kā arī lēmumu pieņemšanas kompetences nodošana personām, kas nav iesaistītas procesā," skaidroja LOK juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis.

Tāpat LOK juridiskā dienesta vadītājs norādīja, ka nacionālo olimpisko komiteju (NOC) vadītāji nevar būt valsts ieceltas amatpersonas un valstīm nevar būt tiešas ietekmes uz to darbību. SOK konstatējot valsts ietekmi uz nacionālajām komitejām un tās lēmumiem, kas pārkāpj NOC suverēno kompetenci, SOK var apturēt tās atzīšanu.

Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) aicinās LOK sniegt paskaidrojumu saistībā ar aizdomām par interešu konfliktu organizācijas vadībā, liecina deputāta ieraksts sociālajos tīklos.

Daugavietis uzsver, ka gaidīs paskaidrojumu, lai pārliecinātos par valsts piešķirtā finansējuma godprātīgu izlietojumu.

LOK prezidents Žoržs Tikmers noraida aizdomas par iespējamu interešu konfliktu, viņa dzīvesbiedrēm nonākot vienu un to pašu ar LOK saistītu uzņēmumu dalībnieku rindās, apgalvojot, ka varot saskatīt Latvijas Basketbola savienības (LBS) vēlmi īstenot pret viņu vērstu nomelnošanas kampaņu cīņā par ietekmi LOK.

LOK un LBS šajā nedēļas nogalē iesaistījās publiskā un konfliktējošā viedokļu apmaiņā pēc tam, kad Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studijas" intervijā ar LOK prezidentu Žoržu Tikmeru atklātībā nāca informācija par viņa bijušo un esošo ģimenes locekļu iesaisti uzņēmos, kas sniedz pakalpojumos olimpiskajiem centriem.

LTV sporta ziņu redakcija sestdien ziņoja, ka vairāki ar Tikmeru saistīti uzņēmumi bijuši ilggadēji piegādātāji LOK un tās paspārnē esošajiem olimpiskajiem centriem. Dažiem no tiem tas bijis laikā, kad Tikmers bija LOK viceprezidents un ģenerālsekretārs, bet pāris - kad viņš jau kļuvis par LOK prezidentu.

LTV guva apstiprinājumu informācijai par pieciem uzņēmumiem - SIA "SC Kafe", SIA "Ice Ring", SIA "Plus Fitness", SIA "Express Travel" un SIA "Rumba koģenerācija" -, kuros līdzīpašnieces kādā brīdī bijušas vai joprojām ir Tikmera bijusī sieva Gita Ducmane un tagadējā dzīvesbiedre Inese Celmiņa. Trīs uzņēmumos Celmiņa kļuvusi par līdzīpašnieci Ducmanes vietā, kad Tikmers no Ducmanes šķīries.

Šo uzņēmumu darbības nozares ir ēdināšana, trenažieru īre, slidotavas piegāde, koģenerācija un ceļošanas pakalpojumi. Atsevišķos uzņēmumos kapitāldaļas pieder arī bijušā LOK prezidenta Viļņa Baltiņa dzīvesbiedrei un bijušā finanšu direktora Alda Āboliņa meitai, ziņo LTV.