Jenzis: Ar retiem izņēmumiem ēdināšanas uzņēmēji burtiski cīnās par izdzīvošanu
Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis neslēpj, ka 2022.gads publiskās ēdināšanas sektorā bijis gana izaicinošs - pandēmija, Krievijas karadarbība Ukrainā un ar to saistītā inflācija vecinājusi uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu un rekordlielo nodokļu parādu valstij. Neskatoties uz minētajiem apgrūtinājumiem, nozarē nav pieaudzis maksātnespējīgo vai likvidēto uzņēmumu skaits.
"Ar retiem izņēmumiem uzņēmēji burtiski cīnās par izdzīvošanu un sava uzņēmuma glābšanu," komentē Jenzis, piebilstot, ka valstī trūkst politiskās gribas un atbalsta, lai risinātu kritisko situāciju ēdināšanas nozarē. Viņš uzsver, ka, tā kā nozare ir vadošā, kas nodarbina gados jaunus cilvēkus bez ģimenes saistībām, pastāv ļoti liels risks, ka jaunie cilvēki, kas ir izvēlējušies viesmīlības profesijas, aizplūdīs uz ārvalstīm, ja krīze turpināsies.
Tāpat Jenzis norāda, ka nozare ir cieši saistīta ar tūrisma attīstību un investīciju piesaisti, jo gan ārvalstu viesus, gan potenciālos investorus interesē dzīves kvalitāte un unikalitāte, pieņemot lēmumu par ceļojumu vai investīciju veikšanu konkrētā reģionā. Viņaprāt, Latvija strauji zaudē savu konkurētspēju Baltijas reģionā, ko cita starpā veicina pievienotās vērtības nodokļa likmes nesamazināšana ēdināšanas pakalpojumiem.
Neskatoties uz minētajiem apstākļiem, Jenzis uz šī gada sezonu raugās optimistiski. Viņš uzteic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktivitātes, uzsākot sadarbību ar pasaulē pazīstamo zīmolu "Michelin", kā arī plānotās aktivitātes pakalpojumu sniedzēju izglītošanā, kas plānotas 2023.gadā gan ar semināru ciklu, piesaistot starptautiskus un pašmāju lektorus, gan gastronomiskā tūrisma konferenci gada izskaņā.
"Kas attiecas uz Rīgas pilsētas realizētajām un plānotajām tūrisma mārketinga aktivitātēm, esam ļoti piesardzīgi," pauž Jenzis. Viņš norāda, ka patlaban nozarei trūkst pārliecības par to, ka pilsētai ir vīzija un stratēģija, kā un kur Rīga sevi pozicionēs, kā veiksmīgi konkurēs ar kaimiņvalstu piedāvājumu. "Aktivitātes ir sporādiskas un vairāk atgādina nelielu ugunsgrēku dzēšanu, ne mērķtiecīgu kursu uz tūristu skaita palielināšanu, tam par iemeslu ir arī salīdzinoši ierobežotā sadarbība ar nozari," atzīmē Jenzis.
AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons atzīmē, ka pērn pieaugusi Baltijas un Skandināvijas valstu tūristu interese par Latviju un latviešu nacionālajiem ēdieniem. Tāpat kompānijas restorānus labprāt apmeklējuši arī tie cilvēki, kuri nesen ir pārcēlušies uz Latviju.
Šogad Pētersons prognozē tūristu skaita palielināšanos no citām Eiropas, Āzijas valstīm un ASV, ņemot vērā vairāku starptautisku sporta un kultūras pasākumu norisi Latvijā, it īpaši Rīgā. "Lido" novērojumi liecina, ka vasaras sezonā tūristu īpatsvars veido 10-15% no kopēja apmeklētāju skaita.
"Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zakulis min, ka vislielākā viesu plūsma vērojama tad, kad vasaras sezonā tiek atvērtas terases. Šajā laikā kompānijas apgrozījums vidēji pieaug par 30%.
"Runājot par Rīgu, ir grūti salīdzināt vai izteikt prognozes, jo šis būs pirmais gads, kad strādāsim "normāli" pēc pandēmijas - salīdzinoši brīvā režīmā," skaidro Zakulis. Vienlaikus viņš atzīmē, ka ik vasaru "Tiamo grupa" tūrisma pieplūdumu izjūt Liepājā, kur kompānijas bāru un kafejnīcas apmeklē, piemēram, viesi no Lietuvas.
"Lielākā daļa mūsu viesu arī vasarā tomēr ir vietējie iedzīvotāji. To gan varam apgalvot tikai pēc sajūtām, jo statistiku, vai viesis ir tūrists vai vietējais, mēs neveidojam un pat neredzam iespēju to objektīvi darīt," pauž Zakulis.
Tikmēr Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens komentē, ka, par spīti nelabvēlīgajai situācijai, ko sekmējusi inflācija, karš un enerģētikas krīze, bāru nozarē ir jūtams pavasaris un piedāvājums paplašinās.
"Paredzam, ka vasara būs peļņu nesoša," prognozē Ikstens. Viņš gan nenoliedz, ka pēdējos gados durvis slēgušas vairākas populāras izklaides vietas, taču "Rīga nekad nebūs gatava, un to noteikti var teikt par izklaides industriju".