Kariņš: Latvijai jāmeklē iespējas "Rail Baltica" projektam piešķirt priekšfinansējumu no valsts

"Rail Baltica" būvdarbos svarīgi nodrošināt finansējuma nepārtrauktību, ceturtdien, apmeklējot "Rail Baltica" starptautiskās stacijas Rīgā būvlaukumu, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Eiropas Savienībā jābūt pārliecībai, ka būvdarbi notiek ne tikai Rīgā, bet arī visā "Rail Baltica" trasē, jo tad būšot vieglāk pārliecināt Eiropas Komisiju par nākamo finansējuma daļu piešķiršanu.

Nacionālā projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris sacīja, ka kopējais Rīgas starptautiskās stacijas projekta apjoms ir ap 450 miljoniem eiro, bet patlaban ir piešķirti tikai 200 miljoni eiro.

Tādēļ Kariņš norādīja, ka Latvijai jāmeklē iespējas projektam piešķirt priekšfinansējumu no valsts.

"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Papildus modernai stacijas infrastruktūrai, nojaucot uzbērumu, funkcionāli tiks savienotas līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti tiks savienoti Daugavas krasti arī gājējiem un riteņbraucējiem.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.