Jansons: grozījumi tiešā mērā turpmāk ietekmēs ikviena žurnālista ikdienas darbu

Parlamentā skatītajos grozījumos, kas paredz mainīt likumus, kuri regulē informāciju dienesta vajadzībām, saskatāmi vairāki cilvēktiesību riski, teikts tiesībsarga Jura Jansona vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai.

Attiecībā uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) rosinātajām izmaiņām dažos likumos tiesībsargs uzsver, ka brīdī, kad informācijas dienesta vajadzībām regulējums tiks pārnests uz likumu "Par valsts noslēpumu", informācija dienesta vajadzībām "praktiski vairs vispār netiktu padarīta pieejama privātpersonām un žurnālistiem".

Vēstule nosūtīta par saistītajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu", grozījumiem Informācijas atklātības likumā un grozījumiem Krimināllikumā.

Tiesībsargs atzīmē, ka likumprojektu galvenais mērķis ir informāciju dienesta vajadzībām, kas pašreiz ir regulēta Informācijas atklātības likumā, pārnest uz likuma "Par valsts noslēpumu" regulējumu.

Neapšaubot "vitāli nepieciešamos" pasākumus garantēt un uzlabot Latvijas drošību, tostarp informācijas aizsardzības jomā, tiesībsargs likumprojektos saskata vairākus cilvēktiesību riskus,

ko Jansons skaidrojis sīkāk.

Tiesībsargs uzsver, ka nav pieļaujami, ka tik nozīmīga jautājuma virzība, kas nepārprotami skar Satversmes 100.pantā ietvertās tiesības brīvi iegūt informāciju, tiek veikta tik sasteigti, bez jebkādas apspriedes ar vairākām kompetentajām valsts institūcijām, kā arī nevalstiskām organizācijām.

Jansons norāda, ka grozījumi tiešā mērā turpmāk ietekmēs ikviena žurnālista ikdienas darbu sabiedrības informēšanā par sabiedrībā aktuāliem procesiem.

Tiesībsargs atsaucas uz Satversmes tiesas (ST) atzinumu, ka likumdevējam citstarp jāizvērtē likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām.

Īpaši gadījumos, kad tiek ierobežotas pamattiesības, jābalstās sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā. Turklāt likumdevējam jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas pasākumi, uz ST iepriekš lemto norāda Jansons.

Tiesībsargs arī vērš uzmanību, ka grozījumos aktualizētais jautājums vērtēts jau vairāku gadu garumā un iepriekš nekas neliecināja, ka to vajadzētu atrisināt pāris dienu laikā.

Ievērojot iepriekšminēto, tiesībsarga ieskatā minēto likumprojektu pašreizējais likumdošanas process neatbilst labas likumdošanas principam, tāpēc amatpersona aicina turpmākā to izskatīšanas gaitā iesaistīt un uzklausīt speciālistus un ieinteresētās personas, kā arī izvērtēt tā atbilstību cilvēktiesībām.

Jansons norāda, ka plānotais normatīvais regulējums ir aplūkojams personas tiesību uz informāciju kontekstā, ko aizsargā gan Satversmes 100.pants, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

"Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir atzinusi, ka demokrātiskā iekārtā valdības darbības vai bezdarbība ir jāpakļauj ne tikai likumdošanas un tiesu iestāžu, bet arī plašsaziņas līdzekļu un sabiedriskās domas rūpīgai kontrolei. Sabiedrības interese par noteiktu informāciju dažkārt var būt tik spēcīga, ka ir pārāka pat par juridiski uzliktu konfidencialitātes pienākumu," teikts Jansona vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

ECT ir arī uzsvērusi, ka prese ir viens no līdzekļiem, ar kuru politiķi un sabiedrība var pārliecināties, ka valsts nauda tiek tērēta atbilstoši grāmatvedības principiem un netiek pieļauta korupcija. Pašlaik arī žurnālistiem, izpildot Informācijas atklātības likumā noteiktās prasības, ir tiesības pieprasīt informāciju dienesta vajadzībām, bet negatīvas atbildes gadījumā to apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā.

Jansons arī vērš uzmanību, ka Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā iepriekš tika piedāvāts esošo regulējumu attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām arī turpmāk regulēt Informācijas atklātības likumā, izdarot precizējošus grozījumus. Tiesībsargs atzīmē, ka TM iepriekš paustajā ieskatā šo informāciju ir iespējams atbilstoši aizsargāt arī ārpus likuma "Par valsts noslēpumu" regulējuma.

Savukārt attiecībā uz NDK rosinātajām izmaiņām minētajos likumos tiesībsargs uzsver, ka brīdī, kad informācijas dienesta vajadzībām regulējums tiks pārnests uz likumu "Par valsts noslēpumu", informācija dienesta vajadzībām "praktiski vairs vispār netiktu padarīta pieejama privātpersonām un žurnālistiem".

Šajā kontekstā Jansons vērš uzmanību, ka likums "Par valsts noslēpumu" neparedz kārtību, kādā persona var prasīt iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un kā negatīvu lēmumu varētu apstrīdēt un pārsūdzēt.

"Tiesībsarga ieskatā, ņemot vērā, ka, nosakot informāciju dienesta vajadzībām kā ceturto valsts noslēpuma slepenības pakāpi, nav paredzēts paaugstināt arī minimālās drošības prasības un personai nav paredzēta darbam ar informāciju dienesta vajadzībām nepieciešamība saņemt speciālo atļauju kā darbam ar valsts noslēpumu, privātpersonām un žurnālistiem nebūtu nosakāms absolūts liegums iepazīties ar šādas kategorijas informāciju," teikts vēstulē Aizsardzības komisijai.

Tāpēc nepieciešams izstrādāt skaidru kārtību, kādā privātpersona, tostarp arī žurnālists, var prasīt izsniegt informāciju, kurai piešķirts valsts noslēpuma statuss, kā arī kārtību atteikuma pārsūdzībā, it īpaši to attiecinot uz informāciju dienesta vajadzībām, atzīmē Jansons. Šādu kategoriju lietās arī būtu jāparedz tiesas pēckontrole.

Tiesībsargs arī vērš uzmanību, ka pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai.

Tiesībsarga ieskatā arī ar paredzētajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" netiks radīts skaidrs informācijas dienesta vajadzībām regulējums, jo likumprojektā piedāvātā informācijas dienesta vajadzībām definīcija būs vēl plašāka nekā līdz šim, kā arī netiks noteikti konkrēti kritēriji šādas informācijas klasificēšanā.

Regulējums varētu pavērt pārāk plašas interpretācijas iespējas iestādes vadītājiem, radot risku šī informācijas statusa patvaļīgai paplašināšanai, norāda Jansons.