Tuvojoties Latvijas neatkarības atjaunošanas 33.gadadienai, piešķirti 105 augstākie valsts apbalvojumi
Tuvojoties Latvijas neatkarības atjaunošanas 33.gadadienai, ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 4.aprīļa lēmumiem 105 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Minētie apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuru godprātīgais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina Latviju kā demokrātisku, tiesisku un nacionālu valsti. Ar Triju Zvaigžņu ordeni šoreiz apbalvoti pilsonisko iniciatīvu organizētāji, kuri īpaši pašaizliedzīgi snieguši palīdzību Ukrainai, tās karavīriem un civiliedzīvotājiem, kā arī Ukrainas kara bēgļiem Latvijā.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts un par ordeņa komandieri iecelta bijusī Spānijas vēstniece Latvijā Susana Margarita Kamara Angulo, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis Aigars Jirgensons, bijušais Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kevins Rekss, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, sirds ķirurgs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, LZA akadēmiķis Pēteris Stradiņš, vēstures pētnieks, bijušais Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes loceklis, bijušais Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītājs Ilgonis Upmalis un bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Triju Zvaigžņu ordeni nolemts piešķirt un par ordeņa virsnieci iecelt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratori, mākslas zinātnieci Elitu Ansoni, Banku augstskolas dibinātāju, bijušo Banku augstskolas rektori, docenti Baibu Brigmani, arhitektu, dizaineru, uzņēmēju, SIA "Coppa Ltd" valdes priekšsēdētāju, SIA "Rīgas Krēslu fabrika" valdes priekšsēdētāju Aldi Circeni, Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, teātra zinātnieci un kritiķi Valdu Čakari, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti, SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" arhitektu, Latvijas Mākslas akadēmijas lektoru, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docentu Ilmāru Dirveiku, vēstures pētnieci, muzeju speciālisti, LZA goda doktori Intu Dišleri, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" dibinātāju un bijušo vadītāju Aivaru Gribustu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītāju, profesoru, pianistu Juri Kalnciemu, zvērinātu advokātu, kultūras mantojuma saglabātāju un kopēju Justu Nikolaju Karlsonu un Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieci, galveno krājuma glabātāju Taigu Kokneviču.
Pie šāda paša goda tikusi arī kādreizējā laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktora vietniece, Atmodas laika sabiedriskā darbiniece Dzintra Krievāne, ķirurģe proktoloģe Aija Kusmane, arhitektu biroja "F.L.Tadao & Lukševics" vadītājs, arhitekts Uldis Lukševics, muzikoloģe, mūzikas kritiķe un žurnāliste Inese Lūsiņa, ilggadējā Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma glabātāja, vēsturniece Lelde Neimane, pianists, Ukrainas atbalsta akciju organizētājs Andrejs Osokins, SIA "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis Ingmārs Pūķis, uzņēmuma "Printful" līdzdibinātājs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma AS "Mapon" valdes loceklis Dāvis Siksnāns, IT drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Latvijas Okupācijas muzeja Ekspozīcijas nodaļas vadītāja, vēsturniece Aija Ventaskraste, veselības aprūpes kompānijas SIA "Roche Latvija" vadītājs, ārsts Rauls Vēliņš un arhitekts, arhitektūras vēstures pētnieks, LZA akadēmiķis Jānis Zilgalvis.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelts Rīgas 45.vidusskolas ģitārspēles pedagogs, ģitārists, komponists Armands Alksnis, žurnāla "Latvijas Architektūra" redaktore, arhitekte Velta Holcmane, Latvijas Leļļu teātra ilggadējais režisors Māris Koristins, sabiedriskā darbiniece, bijusī politiķe, Latvijas neatkarības aizstāvju piemiņas kopēja Palmira Lāce, kā arī mūziķis, grupas "Credo" dibinātājs un ilggadējais vadītājs Valdis Skujiņš.
Savukārt ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts apbalvot Tukuma dzīvnieku patversmes vadītājus Simonu un Vilni Grunduļus. Arī viņi pie apbalvojuma tikuši par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā.
Ar citu Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 4.aprīļa lēmumu par nopelniem Latvijas valsts labā un par nozīmīgu pilsonisko drosmi un personisko iesaisti, sniedzot nesavtīgu palīdzību Ukrainai, tās karavīriem, civiliedzīvotājiem un ukraiņu bēgļiem Latvijā nolemts apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Latvijas vēstnieku Polijā Juri Poikānu.
Par tādiem pašiem nopelniem par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadības un atbalsta personāla Vadības tiešā atbalsta grupas starptautisko reliģisko attiecību ekspertu Elmāru Pļaviņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri - SIA "Vaidens" valdes priekšsēdētāju, SIA "BioMix Balticum" valdes priekšsēdētāju, SIA "Saukas kūdra" valdes locekli Daini Aļeksējevu, Saldus novada Ezeres pagasta biedrības "Mūsu ligzda" vadītāju Rainu Bogužu, SIA "Gaujas koks" valdes locekli Vitāliju Čmihovu, mūziķi Katrīnu Gupalo, biedrības "Tev" valdes locekli Artūru Kristlību, biedrības "Tev" līdzdibinātāju Aigaru Losu, Latvijas vēstniecības Polijā padomnieci Ingu Ozoliņu, kustības "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātāju, IT uzņēmuma AS "Draugiem Group" runasvīru Jāni Palkavnieku, bijušā Ukrainas vēstnieka Latvijā Oleksandra Miščenko asistenti, tulkotāju Viktoriju Prituļaku, kustības "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātāju, AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču, SIA "EazyBI" valdes locekli Raimondu Simanovski, SIA "Borščs" valdes locekli, SIA "Mobilly" izpilddirektoru Ģirtu Slaviņu un kustības "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātāju, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneri, zvērinātu advokātu Jāni Taukaču.
Ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un ordeņa ķēdi nolemts apbalvot Portugāles prezidentu Marselu Rebelu de Souzu, ieceļot viņu par Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolemts ar Viestura ordeni apbalvot un par ordeņa komandieri iecelt nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Birutu Balandi, māsu, bijušo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās aprūpes māsu, Ukrainas armijas rotas galveno mediķi Sarmīti Cīruli, Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Speciālo objektu apsardzes pārvaldes priekšnieku, pulkvedi Jāni Leišavnieku un VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) priekšnieka vietnieku, pulkvedi Reini Znotiņu.
Par Viestura ordeņa virsnieku nolemts iecelt Valsts robežsardzes (VRS) Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieku, pulkvežleitnantu Sandri Buligu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa priekšnieku, pulkvežleitnantu Sergeju Galilejevu, Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes štāba priekšnieku, pulkvežleitnantu Robertu Innu, VP GKrPP Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka vietnieci, pulkvežleitnanti Olgu Krūmiņu un VRS Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta "Sigma" priekšnieku, majoru Oļegu Smirnovu.
Apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas kārtībnieku, virsniekvietnieku Ingu Grišuli, VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas jaunāko inspektoru, virsniekvietnieku Ingu Langratu, VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas jaunāko inspektoru, virsniekvietnieku Uģi Leju un VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas jaunāko inspektoru, virsniekvietnieku Romanu Orlačevu.
Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi nolemts piešķirt VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas kārtībniekam, seržantam Raimondam Andžānam, VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas kārtībniekam, seržantam Raimondam Eidukam, VP GKPP Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas kārtībniekam, virsseržantam Mārtiņam Karlshofam un NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Autotransporta nodrošinājuma centra Autotransporta vada Vadības grupas galvenajam speciālistam, virsseržantam Andrim Osim.
Cits Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 4.aprīļa lēmums paredz par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu, SIA "Kurekss" valdes locekli, mecenātu Arni Apsīti, SIA "Rīgas Dīzelis DG" valdes locekli Juri Dzeni, SIA "Niedrāji MR" valdes priekšsēdētāju Pēteri Elstu, lauksaimnieku, Jēkabpils novada zemnieku saimniecības "Vīnkalni" īpašnieku Andri Felsu, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru Artūru Freibergu, SIA "Avoti" valdes priekšsēdētāju Uldi Misiņu, Gulbenes novada zemnieku saimniecības "Ķelmēni" īpašnieku Juri Pauloviču, tiesībsarga vietnieci, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāju Inetu Piļāni, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP), biedrības "Sēlijas asociācija" valdes locekli, bijušo Ilūkstes novada pašvaldības vadītāju Stefanu Rāznu un lauksaimnieku, Aizkraukles novada SIA "Vecsiljāņi" valdes locekli Juri Sprukuli.
Par Atzinības krusta virsnieku nolemts iecelt AS "Preiļu siers" ražošanas direktori Anitu Cišu, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" 2.nodaļas vadītāju, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti Jūliju Čerešņevu, ilggadējo latviešu sabiedrisko darbinieku Brazīlijā Edmaru Grimmu-Bergu, Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāju Ilzi Kalniņu-Daugu, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku, latviešu biedrības Brazīlijā dibinātāju un ilggadējo vadītāju Armindo Pidu, RSU Medicīnas vēstures institūta direktoru, profesoru Juri Salaku un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes profesori, vadošo pētnieci Aiju Ziemeļnieci.
Par Atzinības krusta kavalieri nolemts iecelt Rīgas 1.slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas klīnikas vecāko radiogrāferi Rasmu Afremoviču, Jaunsardzes centra Lejasciema jaunsargu instruktori, Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas distanču slēpošanas treneri Lāsmu Gabdulļinu, Nacionālā veselības centra "Vaivari" Ortozēšanas un protezēšanas centra tehnisko ortopēdi Dinu Grīnbergu, Rīgas 1.slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas klīnikas radioloģi, diagnosti Dzirkstīti Grotupi, Rīgas 1.slimnīcas Kardioloģijas un internās medicīnas klīnikas virsmāsu Nataļju Gudinu-Salkovu, Balvu novada Baltinavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, novadpētnieci Valentīnu Kašu, Rīgas 1.slimnīcas farmaceiti Gundegu Kristoni, izglītības un kultūras darbinieku, kordiriģentu Aivaru Opincānu, starpnozaru mākslas grupas "SERDE" dibinātāju, tradicionālās kultūras pētnieci Signi Pucenu, starpnozaru mākslas grupas "SERDE" dibinātāju, mākslinieku un restauratoru Uģi Pucenu, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" 2. nodaļas fizioterapeitu Eļdaru Rzajevu, SIA "Senda Dz" valdes priekšsēdētāju Dzintru Sprudzāni, Rīgas 1.slimnīcas Operāciju bloka vadītāju Zani Tīcmani un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītāju Ingu Ulmani.
Savukārt ar Atzinības krusta pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts apbalvot sabiedrisko darbinieci, Cēsu novada pensionāru biedrības "Dzīvotprieks" vadītāju Grietu Grosbergu un sabiedrisko darbinieci, Olaines novada senioru biedrības "Liepas" vadītāju Āriju Spuņģi.
Apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33.gadadienā, 4.maijā, plkst.15.30 Rīgas pilī. Ceremoniju tiešraidē būs iespējams skatīties Latvijas Televīzijas 1.kanālā.