Latvijas Pasts konkurē ar bankām
Latvijas Pasts (LP) aicina savus 100 tūkstošus Pasta norēķinu sistēmas (PNS) dalībniekus apgādāties ar šīs sistēmas jaunievedumu – ar norēķinu kartēm, kādas lieto banku kontu īpašnieki.
LP ar bankām konkurējis kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, kad Latvijā pēc padomju laikiem atgriezās komercbankas. Pirmā ziņa par PNS parādīšanos datēta ar 1996. gada 1. augustu. LP tad piedāvāja apmeklētājiem nestāvēt ar maksājumu uzdevumiem rindā pie pasta darbinieka, bet aizpildītus maksājumu uzdevumus mest pastkastēs un solīja tos apstrādāt “ar jaunas kompjuterizētas norēķinu sistēmas palīdzību"; un mudināja cilvēkus uzticēties sistēmai, kas “tika veidota kopš 1994.gada ar pazīstamās transnacionālās sabiedrības "IBM" palīdzību". “Paredzēts ieviest arī citus modernus pakalpojumus, kuri, kā teica Pasta norēķinu centra direktors Ģirts Škodovs, krietni paaugstinās "Latvijas pasta" konkurences spējas salīdzinājumā ar bankām un citām iestādēm.”
Aizritējuši gadu desmiti, kompjūteri pārsaukti par datoriem un LP nomainījušies vismaz desmit vadītāji, no kuriem tagadējais LP valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns (attēlā) turpināja savu priekšgājēju iesākto. Šodien notika PNS maksājumu karšu prezentācija, kurā M. Vilcāns teica, ka “PNS klientiem pieejamās “Visa” maksājumu debetkartes varētu būt nozīmīgs tirgus spēlētājs lauku reģionos, kuros nav pieejamas komercbanku filiāles". Ar kartēm iespējams iepirkties veikalos un internetā, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos visā pasaulē. Izveidota arī mobilā lietotne, kurā pagaidām var apskatīt konta atlikumu, izsekot transakcijas un pieteikt karti, bet uz šī gada rudenī M. Vilcāns solīja arī maksājumu veikšanas iespējas.
PNS klientiem tagad jāpārlūko savi naudas lietošanas paradumi un jārēķina, vai kartes apkalpošanas izdevumi sevi atpelnīs attiecībā pret tagadējiem izdevumiem. Par karti jāsamaksā 4,99 eiro un par tās uzturēšanu - 2,49 eiro mēnesī. Savukārt kartēs lietošanas izdevumos jāierēķina 2% vai minimāli 2 eiro par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem Eiropā un 3% vai vismaz 3,50 eiro par naudas izņemšanu pārējā pasaulē. Pasaulē un dažviet Eiropā nāksies piemaksāt vēl arī 3% par naudas konvertāciju, taču konvertācijas izdevumi ārpus eiro zonas ir neizbēgami.
Naudas izņemšana bankomātos jūtami dārgāka par skaidrās naudas izņemšanu pastā, kur procentu vietā jāmaksā tikai 0,1% no summas ar minimālo maksājumu 0,95 eirocenti. Reālajos izdevumos tomēr jāierēķina arī nauda un laiks, kas jātērē, lai nonāktu līdz pasta nodaļai un līdz apkalpošanai, ja pastā sastājusies apmeklētāju rinda.
Iepriekšējā LP aktivitāte bija 22. martā notikusī autoparka papildinājuma prezentācija, saistībās ar ko M. Vilcāns atzīmēja, ka pastnieki vairāk brauks pie klientiem, bet toties mazāk klientus pieņems pasta nodāļās. Tātad šogad tiks samazināts pasta nodaļu skaits. Slēdzamo nodaļu saraksta tad vēl nebija. Konkretizēt nodaļu slēgšanas apmēru un termiņus M. Vilcāns neuzņēmās arī šodien.