Daugavas ūdenī Rīgā klāj putas; VVD skaidro, ka uztraukumam nav pamata
Ar organiskiem savienojumiem bagātajiem palu ūdeņiem gāžoties caur Daugavas hidroelektrostaciju (HES) pārgāznēm, upes ūdens var pastiprināti putot, noskaidroja aģentūra LETA.
Sociālajos tīklos pēdējās dienās cilvēki pauduši satraukumu par putām, kas redzamas Daugavas ūdenī Rīgā. Līdzīga situācija Lieldienās novērota arī lejpus Ķeguma HES.
Kā skaidro Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska, nav pamata satraukumam un bažām par kādu ķīmisku piesārņojumu Daugavā. Palu ūdeņi skalojot līdzi organiskās vielas no applūstošajām teritorijām. Gāžoties caur HES, šāds ūdens var pastiprināti putot.
Kā aģentūrai LETA apliecināja AS "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere, pašlaik ūdens pietece ir ļoti liela un Daugavas HES pastiprināti novada ūdeni caur ūdens pārgāznes aizvariem.
Daugavā pavasara palu periodā ienāk ūdens masas no tās lielākā sateces baseina Krievijā un Baltkrievijā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMC) prognozēm, augstais pieteces apjoms turpināsies arī aprīļa sākumā.
AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele iepriekš norādīja, ka Pļaviņu HES ūdens pietece marta beigās sasniedza 2800 kubikmetrus sekundē. Šāda pietece pēdējo reizi bijusi 2013.gadā. Attiecīgi Daugavas HES kaskāde strādā, izmantojot visu pieejamo jaudu, tādējādi nodrošinot Latvijas elektroenerģijas patēriņu un arī pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas cenu "Nord Pool" biržā.
Ūdens pietecei pārsniedzot elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu, tiek atvērti ūdens pārgāznes aizvari.
Uzņēmumā uzsver, ka "Latvenergo" Daugavas HES kaskāde savlaicīgi sagatavota lielam ūdens pieplūdumam, sākot ar personāla gatavību un tehnisko nodrošinājumu. Lai maksimāli izmantotu hidroresursus elektroenerģijas ražošanai un nepieciešamības gadījumā lieko ūdeni novadītu pār ūdens pārgāzni, pilnībā veikta iekārtu sagatavošana un pārbaude palu periodam.