Sprindžuks: "Jēkabpils dambis prasa ātru lāpīšanu"
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vairs nebūs "patiesības ministrija", kas vienīgā zina, kā ir pareizi, un norāda pašvaldībām uz to kļūdām, intervijā aģentūrai LETA saka ministrs Māris Sprindžuks (AS). Viņš sev kā vienu no galvenajām prioritātēm ir noteicis pārvaldības procesu maiņu - kopīgi noteikt un sasniegt mērķus, nevis tikai kontrolēt un "pātagot".
Janvārī uzmanības epicentrā bija plūdi Jēkabpilī - tie atklāja ne tikai dambja tehniskās nepilnības, bet arī birokrātisko slogu, kas neļauj pašvaldībām brīvi pieņemt lēmumus. Vaicāts vai kaut kas lietas labā ir izdarīts, ministrs stāsta: "Šobrīd ministrijā uz galda ir Jēkabpils pieprasījums tāmēm par 12 miljoniem eiro. Mums ir 49 miljonu Eiropas fondu programma plūdu teritorijām, tostarp Jēkabpilij. Kopīgi ar Finanšu ministriju ir jāizdomā mehānisms, vai atbrīvot visu programmu uzreiz visām plūdu teritorijām vai Jēkabpils iet pa priekšu, kā arī tas, vai Jēkabpils projektē un būvē vienlaicīgi vai strādā modelī "projektē vispirms un tad būvē". Pirmajā modelī viņi šogad var kaut ko izdarīt, bet nevar apgūt visus 12 miljonus, tas nav iespējams. Ja tā ir Eiropas Savienības fondu nauda, tad problēma ir tā, ka to nevar likt ielāpos, bet tikai kapitālai būvei ar skaidrām garantijām. Tam ir jābūt kā projektam, kura rezultātā tiek sasniegts mērķis. Diemžēl tagad izskatās, ka dambis prasa ātru lāpīšanu tajās vietās, kur tas šļūc lejā. Tas ir tas, ko var izdarīt šā gada sausajā sezonā, taču kopumā visa dambja garumā ir jāklāj betons vai māla segums, lai to padarītu hidroloģiski necaurlaidīgāku."
Atbildot uz jautājumu, vai šogad sāksies dambja pārbūve, Sprindžuks atzīst: "Tā sāksies, bet, ja šobrīd nav vēl projekta, tad tur daudz izdarīt nevar. Mana sajūta, ka pa šo vasaru ar mazākām naudām ir jāsakārto kritiskie posmi un tehnoloģiski jāsaprot projekts, bet lielāki darbi varētu būt 2024.gadā. Tad varētu būt jau gatavs projekts un tehniskie risinājumi."
K darīt, ja nākamziem atkal būs plūdi: "Varbūtība, protams, pastāv, bet tā ir ļoti zema. 100 gadu plūdi nozīmē reizi 100 gados. Var gadīties, ka 100 gadu plūdi ir divus gadus pēc kārtas, bet varbūtība ir zema.
Dambis jau savu darbu izdarīja arī tāds, kāds tas bija. Vasarā ir jāsalabo kritiskās vietas, bet pārbūve notiks nākamgad. Skaidrs, ka Jēkabpils šajā plūdu programmā iet pa priekšu citām pašvaldībām, jo situācija ir daudz kritiskāka nekā Ogrē vai Ādažos."