Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība "Apvārsnis" īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu par Vidzemes lauku krogu apsekošanu un fotofiksēšanu, kura laikā veikta divu Vidzemes lielceļu posmu Valmiera-Straupe un Koknese-Cesvaine-Tirza-Alūksne-Ziemeri krogu vēstures izpēte.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas vēsturisko krogu kataloga projekta vadītājs Valters Grīviņš, projektā veikta krogu vēstures izpēte, apsekošana un fotodokumentācija, sagatavojot un publicējot Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā "Historia.lv" 63 krogu aprakstus.
Tāpat izveidots un publicēts 19.gadsimta pirmās puses kartē - Kārļa Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkartē - iekļauto krogu saraksts. Krogi sakārtoti pēc novietojuma pagastos un pilsētās, pievienojot norādes par mūsdienu adresēm vai tuvākajām mājvietām, kā arī koordinātas vietas ērtākai atrašanai.
Kopā sarakstā iekļautas ziņas par 690 Vidzemes krogiem. Publicētos aprakstus un sarakstu veidoja Grīviņš un Elza Elīza Vītola. Ar aprakstiem nepieciešamiem vēsturiskiem materiāliem palīdzēja Alūksnes, Cēsu, Gulbenes un Madonas muzejs, Gulbenes bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Grīviņš atzīmē, ka vēsturiskās lauku krogu ēkas ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa, tie ir Latvijā maz pētīti informācijas avoti, kas sniedz ziņas par sava laika būvniecības tradīcijām, satiksmes vēsturi, dažādām sociāli ekonomiskām un sabiedriskām norisēm.
Viņš skaidro, ka atrašanās vietas, telpiskā plānojuma un grūti pielāgojamo konstruktīvo risinājumu dēļ kādreizējo krogu ēkas laika gaitā nereti zudušas, būtiski pārbūvētas vai tikušas pamestas un atstātas novārtā. Par krogu ēku aktualitātes lejupslīdi liecina arī valsts aizsardzībā esošo arhitektūras pieminekļu saraksts, kurā starp 3497 celtnēm ir tikai 25 vēsturiskās krogu ēkas un jau desmit gadus sarakstam nav pievienots neviens jauns vēsturiskais krogs, bet atsevišķi objekti pat zaudējuši šo statusu.
Grīviņš norāda, ka novārtā līdz šim bija palikusi arī Latvijas vēsturisko krogu izpēte un dokumentācija. Tas, kas ir paveikts, galvenokārt balstījies uz atsevišķu cilvēku iniciatīvu, bez plašāka, sistemātiska aptvēruma. Tāpēc patlaban ir svarīgi kvalitatīvi dokumentēt vēl saglabājušās ēkas, lai nākotnē tās varētu izzināt un par tām mācīties pat tad, ja fiziski celtnes vairs nebūs saglabājušās.
Pēc viņa paustā, ne mazāk svarīgi ir iespēju robežās izpētīt atsevišķo krogu vēsturi, apkopot ar tiem saistītos vēstures avotus, iegūto informāciju apstrādāt un kopā ar mūsdienu vizuālo dokumentāciju brīvpieejā publicēt, lai veidotu izpratni un radītu plašāku interesi par krogiem kā kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem, veicinātu krogus celtņu saglabāšanu, revitalizāciju, kā arī izmantošanu novadpētniecībā, lokālās vēstures izpētē un popularizācijā, izziņas un kultūras tūrismā.
Biedrība "Apvārsnis" un "Historia.lv" komanda nolēmusi uzsākt ilgtermiņa projektu, kura rezultātā tiktu sagatavots un publicēts visus novadus aptverošs Latvijas vēsturisko krogu katalogs. Biedrība aicina visus, kuri saskata Latvijas vēsturisko krogu kataloga izveides nozīmīgumu un kuriem ir atbilstošas iespējas, atbalstīt projekta īstenošanu ar ziedojumu.
