Aicinam palīdzēt Denisam, kuram aknu transplantācija ir vienīgā iespēja izdzīvot

© f64

Denisam bija tikai 20 gadu, kad viņš Vācijā uzzināja par smagu slimību – ļaundabīgu audzēju aknās. Operācijas laikā viņam praktiski izgrieza lielāko daļu aknu. Tagad Denisa vienīgā cerība ir savākt ziedojumus aknu transplantācijai, jo Latvijas valsts šo operāciju pieaugušajiem ārzemēs neapmaksā.

Gatavojās studijām

Tagad ogrēnietim Denisam Rišem ir 23 gadi. Pirms nepilniem diviem gadiem viņš devās uz Vāciju, lai pieteiktos studijām. "Pirms tam biju pastrādājis, krāju naudu studijām. Vācijā sāku mācīties valodas kursos un iesniedzu dokumentus divās augstskolas Minsterē un Diseldorfā ekonomikas un medicīnas programmās," stāsta Deniss. 2009. gada aprīlī puisis domāja, ka ir saaukstējies, iespējams, saķēris gripas vīrusu, dzēra pretvīrusu zāles, taču pēc nedēļas labāk nekļuva un Deniss aizgāja uz slimnīcu nodot analīzes. Atsevišķi rādītāji bija pārāk augsti, kas norādīja uz kādu citu slimību – ārsti no sākuma nevarēja saprast, tieši kādu.

Sekoja sonogrāfija, citas pārbaudes. Pēc nedēļas, ko puisis pavadīja slimnīcā, mediķi ieraudzīja aknās veidojumu. Pēc biopsijas (tajā pārbaudēm paņem aknu gabaliņu) ārstiem bija skaidrs, ka tas ir ļaundabīgs audzējs – reti sastopams. Mediķi Vācijā Denisam teikuši, ka no astoņiem miljoniem iedzīvotāju tāds varētu būt desmit cilvēkiem. "Ārsti jau bija ar kaut ko tādu saskārušies, zināja un nolēma to izoperēt," stāsta Deniss. "Tā kā esmu mierīgs pēc rakstura, es nekritu panikā. Domāju – kā būs, tā būs. Uzticējos."

Operācija, apstarošana

Kopš tā brīža Deniss lielāko daļu laika pavadīja slimnīcas palātā, un no studijām (viņš iestājās abās izvēlētajās programmās) nācās atteikties. "Jau tad man uzreiz pateica, ka nākotnē vienīgā iespēja izdzīvot man būs aknu pārstādīšana, jo aknu audzējs, lai arī tika izoperēts, tomēr bija ļoti liels," saka Deniss.

Pēc operācijas no sākuma visi rādītāji bija stabili, bet veselības stāvoklis pasliktinājās, un kārtējā pārbaudē tika konstatēti ļaundabīgi vēža veidojumi jeb metastāzes aknu veselajā daļā. Ārsti norādīja, ka tos nevar izoperēt un tie ļoti ātri aug. Pagaidām ārsti kā ārstēšanās taktiku izvēlējās veikt ķīmijterapiju. "Es nolēmu doties uz Latviju, mājām, jo te man ir ģimene. Vācijas ārsti uzrakstīja, kādus medikamentus manā situācijā nepieciešams lietot ķīmijterapijā. Tomēr izrādījās, ka vienu medikamentu valsts apmaksā, otru – nē," skaidro Deniss. Viņam Latvijā onkoloģe tā arī pateikusi: ja vēlaties ārstēties ar "75 gadus veciem medikamentiem, tad valsts jums apmaksās". Pēc ķīmijterapijas Deniss brauca pārbaudīties uz Vāciju, kur mediķi nolēma, ka jāveic arī apstarošana. Tieši tādu, kādu uzskatīja par vajadzīgu Denisam, Latvijā procedūru neveic, līdz ar to tas tiek veikts Vācijā, bet apmaksā – Latvijas puse. Tiesa, daudzi no medikamentiem jāapmaksā pašam pacientam.

Glābt var tikai transplantācija

Ārstu konsilija Vācijā, Centrālajā transplantāciju universitātes slimnīcā Hannoverē, lēmumam pievienojas Latvijas Onkoloģijas centra ārstu konsilijs, kas savā atzinumā raksta: nepieciešama ārstēšana, lai sagatavotu pacientu aknu transplantācijai.

Deniss ir uzņemts transplantācijas rindā Vācijā. "Tā ir pēdējā un vienīgā iespēja, kas varētu glābt manu dzīvību. Ārstēšanai, pārbaudēm un medikamentiem ir iztērēta visa nauda. Mana ģimene ir izmantojuši visas mūsu iespējas," nosaka Deniss. Gaidot rindā uz operāciju, jālieto medikamenti, jāveic regulāras pārbaudes, lai sagatavotu organismu operācijai un ārstētu aknas. Aknu transplantācija ir viena no dārgākajām operācijām – sākot no 90 000 eiro. Valsts atbalsta šādas operācijas veikšanai nav. Vienīgā Denisa cerība ir cilvēku atsaucība.

***

AICINĀM PALĪDZĒT DENISAM

Ziedojuma tālrunis 90006081, uz kuru zvanot var ziedot vienu latu ārstēšanai

vai konta nr. Swedbank LV14HABA0551018664602

Deniss Riše, p.k. 190988-11020

Latvijā

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 858,006 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.