Vairākus mēnešus caur Latviju uz Ukrainu ar viltotiem dokumentiem tiek vesta Krievijas degviela

© f64.lv, Kaspars Krafts

Šī gada sākumā Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca trīs tankkuģi. Tajos ienākusī degvielas krava tālāk tiek vesta uz Ukrainu, kur Krievijas degvielas imports kopš pagājušā gad ir aizliegts. Kravu pavada viltoti dokumenti. Tie iesniegti Latvijas muitā, un TV3 raidījums "Nekā personīga" par tiem stāstīja jau pirms diviem mēnešiem. Kriminālprocesu VID muitas policija aizvien nav ierosinājusi, tikmēr desmitiem ukraiņu degvielas vedēju ikdienas no Rīgas ved krievu preci, apejot Ukrainas sankcijas.

5. februārī Eiropas Savienībā stājās spēkā pilnīgs Krievijas naftas produktu aizliegums. Līdz tam šogad Rīgas ostā no Sanktpēterburgas paspēja ienākt trīs tankkuģu kravas ar degvielu. Krievijas valsts uzņēmuma “Sovkomflot” kuģi “NS Point" un "NS Pride" ieveda degvielu uzņēmumu "PARS Termināls" un "Naftimpeks" glabātuvēs. Kravu kopējā vērtība varētu būt pat virs 100 miljoniem eiro.

Līdz 5. februārim Krievijas degvielas ievešana Eiropā nebija sankciju pārkāpums. Taču aizdomas izraisīja mūsu rīcībā nonācis kvalitātes sertifikāts, ko saņem degvielas pircēji. To it kā izdevis uzņēmums "Orlen Lietuva". Kad jautājām kompānijai, vai ievestie naftas produkti tiešām saistīti ar viņiem, "Orlen" apgalvoja, ka dokuments ir viltojums. Pēc "Nekā personīga" sižeta "Orlen" vērsās VID Muitas pārvaldē, kur uzzināja, ka izmantoti vēl citi līdzīgi dokumenti ar "Orlen" vārdu, kas datēti ar janvāri.

"Mēs viņiem jautājām, un sertifikāti, ko viņi uzrādīja, ir nepatiesi. Kā lai pasaka, mums ir tāda pati veidlapa, ko izmantojam "Orlen Lietuva" produktu kvalitātes sertifikācijai. Taču atšķiras skaitļi, atšķiras kvalitātes specifikācijas," komentē "Orlen Lietuva" preses sekretāre Kristina Gendvile.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde nolēma kriminālprocesu neierosināt, un apgalvoja, ka materiālus izvērtēšanai nodeva Valsts policijai. Pēc "Nekā personīga" sižetiem prokuratūra nolēma lietu pārbaudīt un secināja, ka lēmums par atteikšanos sākt izmeklēšanu pieņemts priekšlaicīgi, jo netika iegūta pilnīga informācija.

Prokuratūra atcēla VID lēmumu un atgrieza lietu atpakaļ atkārtotai pārbaudei. Tagad lieta joprojām atrodas VID muitas policijā, resoriskās pārbaudes stadijā. Prokuratūras sniegtā atbilde liecina, ka lieta ir par decembrī ienākušu kuģi, nevis trim kravām, ko šogad fiksēja "Nekā personīga".

Arī finanšu ministrs par 100 miljonu vērtajām krievu degvielas kravām uzzināja no "Nekā personīga" sižetiem.

"Tad es vērsos pie Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas ar jautājumu, kā var izveidoties šāda situācija, ka kravas dokumentiem tiek pievienots šķietami viltots izcelsmes sertifikāts. Tas, kas man ir neskaidrs, tās dienestu savstarpējās attiecības, kur viens dienests saka - mēs kriminālprocesu neuzsākam, bet informējam policiju, sakām, ka tas ir citam dienestam jādara. Tas šķistu, ka šeit vajadzēja būt ļoti ātrai, zibenīgai valsts reakcijai, ja ir noticis acīmredzams fakts, kurā pats dienests ir pārliecinājies, ka ir iesniegts viltojums. Reakcijai vajadzēja būt zibenīgai, bet viņa tagad ir formāla. Nav tā ka dienesti nav reaģējuši, bet reaģējuši formāli," saka Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministram rokās ir VID lēmums par kriminālprocesa neierosināšanu. Lai gan teksts mūsu ierakstā nav izlasāms, redzams, ka tas ir par decembrī Rīgā ienākušu kuģi, ko apstiprina prokuratūras teiktais. Tātad janvārī un februārī atvestās kravas un to viltotie sertifikāti nav pārbaudīti.

"Mēs būtu tikai tranzīta teritorija, bet Ukraina atteikusies pieņemt. Nafta joprojām ir terminālā, tajā brīdī radās jauna situācija, ka jādeklarē šī krava, tai kravai pievienoti citāda veida dokumenti," komentē finanšu ministrs.

Lēmumu pieņēmusī Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, taču arī VID ģenerāldirektore, šķietami, ir informēta tikai par pagājušā gada decembra kravu.

"Mēs par to visu uzzinājām tikai tāpēc, ka ukraiņi, kuriem ir ierobežojums, tur nedrīkst ievest Krievijas degvielu, nepieņēma šīs kravas. Tad viņi atgriezās pie mums, un tad jau sākās visa šī izpētes un izmeklēšanas procedūra. Šobrīd viņa ir procesā. Šobrīd, cik man ir zināms, visas tās kravas atrodas Latvijā, nekur viņas nav izvestas. Šobrīd tas ir viss, ko es varu pateikt, lai nekaitētu izmeklēšanai," saka Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Nekā personīga" janvārī rādīja mēneša beigās uzņemtas fotogrāfijas, kurās pie "Pars termināla" redzami vairāki desmiti degvielas vedēju no Ukrainas.

Šonedēļ vēlreiz viņi turp devās piefiksēt situāciju. Divus mēnešus pēc pēdējā krievu degvielas kuģa ienākšanas Rīgas ostā, pie "Pars termināla" redzams, ka šurp turpina braukt degvielas vedēji no Ukrainas. 4. aprīlī termināļa teritorijā un blakus tai gaidīja ap desmit kravas auto ar Ukrainas numuriem.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Eiropas Savienības sankcijām, kopš 5. februāra ir aizliegts krievu degvielu ievest, taču drīkst tirgot to, kas importēts līdz šim datumam. Savukārt Ukrainā ievest Krievijas degvielu nedrīkst jau aptuveni gadu. Viltotie sertifikāti, visticamāk, paredzēti Ukrainas tirgum.

"Krievijas degviela pie mums ir aizliegta. Ir atbilstoši valdības rīkojumi. Mums patiesībā 2022. gadā pilnībā mainīt degvielas tirgus apgādes sistēmu. Burtiski pirmajā kara mēnesī tika pārrauti 100% mūsu naftas produktu piegāžu. Tās bija piegādes no Krievijas, Baltkrievija, bloķēta jūra un tam klāt sabombardēja naftas pārstrādes rūpnīcas un ap 30 lielākajām naftas bāzēm. Tādēļ nācās pārorientēties uz piegādēm pār mūsu Eiropas robežu," min Ukrainas konsultantu grupas "A-95" direktors Serhijs Kujuns.

Nozarē ir runas, ka "Pars termināls" un "Naftimpex" apgalvoja, ka daļa no ievestās degvielas nāk no Kazahstānas. To saka arī darbinieki "Pars terminālā".

Taču arī šī versija neiet cauri, jo Kazahstāna pagājušā gada vasarā aizliedza naftas produktu eksportu uz Eiropu. "Pars termināla valdes loceklis Aigars Reķis savukārt apgalvoja, ka uzņēmums caur starpnieku nopircis "Orlen" degvielu, tāpēc arī izmanto šīs firmas sertifikātus. "Orlen" gan tādu iespēju noliedz, jo aizdomīgie dokumenti ir neīsti - paņemti reāli sertifikāti un tajos nomainīti atsevišķi dati. Patiesību par to, kas tiek pārdots ukraiņiem, bez izmeklēšanas nav iespējams noskaidrot.

"Tādās ļoti sarežģītās situācijās mēs esam iekūlušies pamatīgās ķezās. Ja atceramies finanšu sistēmas kapitālo remontu. Toreiz [mēs domājām] - ko tad mēs te uztrauksimies, tā nauda gāja tranzītā, tā jau nav mūsu lieta, viņu taču kaut kur pārskaita. Beigās mēs kā jurisdikcija esam ļoti smagi cietuši, mēs joprojām tiekam uzskatīti par augsta riska jurisdikciju," saka finanšu ministrs.

Ašeradens pieprasījis VID ģenerāldirektorei sākt pārbaudi par to, kādēļ iestādes atbildību par viltoto dokumentu pārbaudi futbolē viena otrai.

"Ja mēs runājam par konkrētajām kravām, tad tajā laikā, cik man ir zināms, nebija aizliegts ievest Krievijā ražotu degvielu. Tā tika ievesta Latvijā un tika noglabātas pie tāda komersanta, kuram ir tiesības pašam formēt muitas procedūras. Tā varbūt ir svarīgākā lieta. Viņam nav jāiesniedz dokumenti Valsts ieņēmumu dienestam, viņš ir ar labu reputāciju apveltīts. Pie šādiem apstākļiem Valsts ieņēmumu dienestam vispār nebūtu nekāda sakara. Tālākais, kas ir noticis - bet notiek pārbaude tieši par konkrēto uzņēmēju, kāpēc un kā viņš ir rīkojies. Es neesmu iestādes vadītāja, tā ir Nodokļu un muitas policijas lieta. Es tiešām nevarēšu komentēt prokuratūras lēmumu," pauž Jaunzeme.

Nodokļu un muitas policijas vadībā ilgus gadus bija Kaspars Podiņš, bet viņš janvārī uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku tika atstādināts. Viņa pienākumu izpildītāja Kristīne Prusaka-Brinkmane februārī arī atstāja darbu. Nav skaidrs, kurš cits bez VID ģenerāldirektores ir tiesīgs runāt, jo arī Muitas pārvaldes direktors par degvielas kuģu izmeklēšanu neesot informēts.

Abos iesaistītajos naftas termināļos patiesais labuma guvējs ir Armands Sadauskis. Viņam pieder arī uzņēmums "ERSTE EG". "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecina, ka uzņēmums Latvijā pa dzelzceļu importē naftas produktus, kas deklārēti kā "eļļas". VID Muitas pārvaldes Rēzeknes kontrolpunktā paņēma paraugu un pārbaudīja laboratorijā. Izrādījās, ka cisternās atrodas degviela, un preci pavadošie dokumenti to neļauj ievest. "ERSTE EG" sūdzējās pie Muitas pārvaldes vadības, sakot, ka krava bija daļa no vecāka līguma, kura izpilde bija aizkavējusies. Muitas pārvaldes direktors atļāva degvielu ievest Latvijā. Tā tika nogādāta “Pars terminālī”.

Rakstiskā atbildē VID skaidro, ka "situācijās ar kravu aizturēšanu un vēlāku izlaišanu nav pretrunu, kravas var tikt aizturētas uz pārbaudes laiku, un, ja pārbaudē netiek konstatēti pārkāpumi, krava var tupināt ceļu.

Vēl februārī VID teica, ka tam nav pienākuma par aizdomīgo degvielu informēt Ukrainas kolēģus. Tagad dienesta ģenerāldirektore apgalvo, ka ukraiņi sākuši izmeklēšanu. Šīs nedēļas laikā Ukrainas muitas iestāde “Nekā personīga” šo informāciju neapstiprināja.

Svarīgākais