Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Latvijā

Kolekcionāri Lieldienu rītā “kaulējas” par antikvārām vērtībām

© Publicitātes foto

Lieldienu rītā pie Daugavas stadiona drūzmējās seno vērtslietu krājēji, kolekciju īpašnieki, antikvāra eksperti, senlietu cienītāji.

Jau pirms desmitiem pie stadiona bija sastājušās automašīnas ar dažādu valstu numurzīmēm. Pie ieejas stāvēja paprāvs cilvēku bariņš ar kastēm un koferiem.

Tieši desmitos, uz galdu rindām mainīšanai, pirkšanai un pārdošanai tika izvietotas dažādu laika periodu vēstures liecības - papīra naudaszīmes, dažādu metālu un valstu monētas, atklātnes, karotes, naži, dakšiņas, biķeri, vāzes, gleznas, ordeņi, dažādu armiju formastērpi un uzpleči, bižutērija, utt. Starp senlietām dažviet manāmas arī skaisti izkrāsotas Lieldienu olas, kuras pēc veiksmīga darījuma tika pircējam.

Kolekcionāru aprindās notiekošais pasākums pazīstams kā ikmēneša saiets. Pirms kovida epidēmijas saiets notika katra mēneša otrajā svētdienā Rīgas 6. vidusskolā, bet tagad ar tādu pašu regularitāti tās pārcēlies uz Daugavas stadionu.

Nezinātājam var šķist dīvaini kā vairums apmeklētāju spēj ilgstoši un nenogurstoši pētīt vienu un to pašu priekšmetu. Var likties dīvainas arī citas lietas. Piemēram nezinātājam nav saprotams, kādēļ viena un tā pati monēta var tikt tirgota par ļoti atšķirīgu cenu. Piemēram, divas it kā vienādas Latvijas brīvvalsts 2 santīmu monētas. Viena no tām maksā 1 eiro, otra - 100 eiro. Izrādās 100 eiro vērtā 1937. gadā Anglijā kaltā 2 santīmu monēta ir maķenīt lielāka par pārējām citos gados Anglijā kaltajām 2 santīmu monētām. Tās vērtība ir brāķī un šis brāķis pasaulē pieejams skaitītos eksemplāros.

Ilgstošās izpētes pamatā ir zināšanas par antikvāriem priekšmetiem un to izcelsmi. Svarīga loma kolekciju vākšanā ir arī savstarpējai komunikācijai. Daudzi kolekcionāri, ne tikai veido kolekcijas, bet arī veic zinātniskus pētījumus par vēsturiskiem priekšmetiem un to izcelsmi. Pētījumu rezultāti tiek apkopoti akadēmiskos izdevumos. Īstos kolekcionārus no mirkļa censoņiem varot atšķirt pēc tā, kā kolekcijas veidotas. Tās var būt radītas, balstoties uz zināšanām par vēsturi. Tās var būt veidotas uz ātru roku, kolekciju nopērkot jau pa pusei komplektētu. Īsta kolekcija prasa nemitīgu zināšanu papildināšanu - literatūras lasīšanu, konsultācijas ar ekspertiem.

Šos regulāros kolekcionāru saietus parasti apmeklē arī antikvāru veikalnieki, kuri veic iegādes un tirgo arī savas preces. Saietos ir iespējas iegādāties kolekcijas, kā ari skaistuma un interjera priekšmetus par krietni izdevīgāku cenu nekā veikalā.

Apmeklētāju vidū šad tad manāmi sabiedrībā ietekmīgi ļaudis - politiķi, Latvijas augstskolu mācībspēki, advokāti, tiesneši, prokurori, dažādu rangu ierēdņi, dziedātāji, aktieri, žurnālisti.

Antīko lietu kolekcionāri Latvijā organizēti darbojas kopš 1927. gada. Tas gan nenozīmē, ka tādi nav darbojušies arī agrāk. Atšķirība tāda, ka līdz tam kolekcionāru biedrības veidoja sabiedrības augstākās kārtas pārstāvji - vācu baroni un krievu aristokrātija. Latvieši tur tuvumā netika laisti. Latvijas kolekcionāru biedrība kopš 1927. gada 5. maija uzsāka savu darbību pie Latviešu biedrības nama, atklājot divas nodaļas: filatēlistu un numismātu. Tās ar pārtraukumiem karu un juku periodos turpina darboties vēl šo baltu dienu. Rīgas kolekcionāru biedrība kā atsevišķa struktūrvienība dibināta 1984. gada 21. decembrī.

Regulāri kolekcionāru saieti Latvijā notiek ik mēnesi otrajā svētdienā Daugavas stadionā, bet vasaras mēnešos ari Ikšķilē un Biķerniekos.