Daugavas ūdens līmeņa kāpums lejpus Daugavpils applūdinās vēl vairākus ceļus
Daugavā lejpus Daugavpils vēl gaidāms divu līdz trīs centimetru ūdens līmeņa kāpums, kas Līksnas, Nīcgales, Sventes, Bebrenes un Pilskalnes pagastos var papildus applūdināt gan pašvaldības, gan valsts nozīmes ceļus, pastāstīja Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Komentējot novadā iepriekšējās dienās izveidojušos bīstamo situāciju Laucesas un Tabores pagastos, kur, ceļoties ūdenslīmenim, bija jānostiprina aizsargdambis, lai pasargātu iedzīvotāju vasarnīcas, Dzalbe sacīja, ka pašreiz "par vasarnīcām ir mierīga sirds".
Jau ziņots, ka plūdu pīķis augšpus Daugavpils tika gaidīts sestdien un plkst.7.55 tas arī tika sasniegts. Aizsargdambis to izturēja, un paredzams, ka šajā apkārtnē ūdens līmenis vairs necelies.
Dzalbe norādīja, ka cilvēku evakuācija pēdējā diennaktī nebija nepieciešama, jo iedzīvotāji, kuru īpašumus skar plūdi, evakuējušies jau iepriekš.
"Gan mēs, gan dienesti strādājam un kontrolējam situāciju," sacīja Dzalbe.
Viņš arī pastāstīja, ka, neskatoties uz visiem brīdinājumiem, laivotāji izmanto šo brīdi. "Vieniem plūdi, otriem prieki," teica Dzalbe, gan piebilstot, ka vēlētos, lai cilvēki, kas plūdus izmanto laivošanai, pēcāk aiz sevis arī sakoptu, tostarp izbraukātās pļavas.
Jaunākie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī ūdenslīmenis Daugavas augštecē svārstījās vai pazeminājās par pieciem līdz 13 centimetriem, bet Piedrujas-Zeļķu posmā ūdenslīmenis paaugstinājās par četriem līdz astoņiem centimetriem.
Valsts austrumu daļā ir plaši applūdušas palienes un zemākās vietas. Daugavā turpinās lēns ūdenslīmeņa kāpums un joprojām spēkā ir dzeltenās un oranžās pakāpes brīdinājumi. Tuvākajās dienās ūdens līmenis Daugavā sāks pazemināties, palienes būs applūdušas vēl ilgi.
Savukārt Krāslavas novadā sākusies lēna ūdens līmeņa pazemināšanās Daugavā, tuvākajās dienās ūdens sāks atkāpties arī pie Daugavpils un lejpus tās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Piedrujā - uz Latvijas un Baltkrievijas robežas - ūdens līmenis piektdien sasniedza 11,5 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, sestdien tas pazeminājies par vienu centimetru, savukārt pie Krāslavas ūdens līmenis pazeminājies no 8,93 metriem piektdienas vakarā līdz 8,91 metram sestdienas pēcpusdienā.
Šā gada palu maksimālā atzīme Krāslavā un Piedrujā bija attiecīgi 54 un 65 centimetrus zemāka nekā iepriekšējos lielajos palos, kas bija pirms desmit gadiem - 2013.gada aprīlī.
Daugavā pie Daugavpils ūdens līmenis pēdējā diennaktī vēl paaugstinājies par diviem centimetriem, lejpus Daugavpils un pie Jēkabpils - par trim līdz sešiem centimetriem.
Baltkrievijā ūdens līmenis Daugavā pazeminās par vidēji 5-10 centimetriem diennaktī, tuvākajās dienās ūdens līmeņa kritums pamazām kļūs straujāks. Situācijas attīstība aprīļa vidū un otrajā pusē būs atkarīga no nokrišņu daudzuma.
