Tiesu darbinieki sākuši sarunas par algu palielināšanu, lai tās būtu līdzvērtīgas ministrijās un Valsts ieņēmumu dienestā strādājošo ierēdņu atalgojumam. Pat ja darba samaksa tiesu namos palielinās, tas varētu notikt tikai uz darbinieku atlaišanas rēķina, norāda speciālisti. Otrs variants – nosmelt krējumu no tiesnešu algām vai sadārdzināt tiesu nodevas.
"Jautājuma nebūtu, ja visiem viss būtu vienādi," saka Liepājas tiesu nama tiesneša palīdze Jana Petrenko. Viņai nav pieņemams, ka, piemēram, Finanšu ministrijā darbinieks saņem apmēram 700 latu algu, bet tiesā līdzvērtīgs speciālists labākajā gadījumā pusi no šīs summas.
Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis gan norāda, ka trīs gadu laikā, kad visā valstī darba samaksa tika vairākkārt samazināta, tiesu darbiniekus šķērēšana skāra tikai vienreiz. Proti, 2008. gadā tika noņemti 15%. Ja 2008. gadā tiesas darbinieks saņēma, piemēram, 455 latus, tad pēc algas apcirpšanas – 410 latu. Pieplusojot algas pielikumu – 20 latu, iznāk, ka pašlaik tiesu darbiniekus algas optimizācija gandrīz nav skārusi, uzsver M. Lazdovskis. Viņš piebilst, ka TM budžetā nav naudas, lai izpildītu tiesu darbinieku prasības. Lai algu paceltu par 20 latiem, ministrijai jāiztērē pusmiljons latu. "Lai palielinātu algu, ir tikai viens variants – samazināt darbinieku skaitu!" strikti saka M. Lazdovskis. TM ir pat ideja, kā iecerēto īstenot dzīvē – no šā gada tiesu sistēmā tiks ieviestas video konferences un audio ieraksti, uz kuru rēķina daļu darbinieku varētu atlaist. Plānots, ka tiesas priekšsēdētāja kompetencē būs veikt darbinieku novērtējumu un pēcāk algas varētu maksāt atbilstoši to kvalifikācijai. Tomēr tiesu darbinieki baidās, ka šāds vienpersonisks vērtējums varētu būt pārāk subjektīvs. Varas gaiteņos arī virmo ideja, ka algas varētu mainīt atbilstoši reģioniem, jo dzīves dārdzība Latvijā nav vienāda. Nav izslēgts, ka samaksa tiks izvērtēta, ņemot vērā izglītību. Tagad no 2000 tiesas darbiniekiem trešdaļai ir augstākā juridiskā izglītība, vēl trešdaļai ir cita augstākā izglītība, bet pārējie ļaudis ir bez augstākās izglītības. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāts Dzintars Rasnačs uzskata, ka risinājums ir samazināt jauniecelto tiesnešu algas un naudu novirzīt tiesu darbinieku algu fondā, tomēr šim ieteikumam strikti iebilst Saeimas juridiskais birojs. "Tiesnešu algas aiztikt nedrīkst!" nepārprotami uzsver biroja pārstāvis Edgars Pastars. Viņš norāda, ka tiesās nav vienotas sistēmas, pēc kuras izvērtēt katra darbinieka spējas. "Vienam tiesnesim palīgu nevajag, cits pilda tikai tehnisku darbu, bet vēl citam tas ir labā roka!" saka E. Pastars.
Rīgas Centra rajona tiesas tiesneša palīgs Jānis Jaksons uzskata, ka naudu varētu iegūt, iekasējot soda naudas no ārvalstu tūristiem, kuri Latvijā izdarījuši pārkāpumus. Prakse rāda, ka liela daļa aizbrauc nesamaksājusi un sadzīt pēdas ārzemēs vairs nav iespējams. J. Jaksons pagaidām vairās prognozēt, vai marta sākumā notiks paredzētais tiesu darbinieku streiks. Tas visticamāk būs zināms pēc divām nedēļām, kad turpināsies sarunas ar deputātiem.