Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Aptauja: 95% Latvijas iedzīvotāju ievēro Lieldienu ticējumus

© Ģirts Ozoliņš/F64

Jau izsenis dažādu dabas un cilvēku ikdienas parādību un likumsakarību skaidrojumi tiek pārvērsti ticējumos. Arī Lieldienās, kas ir vieni no tradīcijām bagātākajiem un ticējumiem apvītākajiem svētkiem, jau zinām, ka ir jāšūpojas, lai odi nekostu, vai jāēd olas ar sāli, lai nemelotu. “Maxima Latvija” aptaujā* noskaidrots – lai arī teju pusei respondentu ticējumi nav piepildījušies, cilvēki turpina tiem ticēt un tikai 5% aptaujāto izvēlas neievērot ticējumus. Iedzīvotājiem ticējumi ir svarīgi, jo tie ir daļa no tradīcijām, uzsver vairāk nekā puse respondentu, turklāt tie palīdz radīt Lieldienu svētku sajūtu (31%).

“Svētku burvību un maģiskumu mūsu ikdienai piešķir tieši jau vēsturiski iesakņojušies ticējumi un paražas. Mēdzam dzirdēt un arī paši ievērot dažādus senlatviešu ticējumus gan par veselību, laikapstākļiem un mīlestību, gan arī nākotnes prognozēm. Lieldienas ir īpaši un aktivitātēm bagāti svētki, kuri apvīti ar daudziem ticējumiem un ir daļa no mūsu latviešu kultūras vērtībām. Veiktā aptauja rāda, ka sabiedrībā visbiežāk dzirdētie Lieldienu ticējumi ir tieši par olu kaujām un olu ēšanu (49%), kā arī šūpošanos (36%). Līdz ar Lieldienu tuvošanos aicinām Latvijas iedzīvotājus baudīt kopā būšanas laiku, sagaidīt pavasari un ne tikai ievērot dažādus ticējumus, bet arī rast jaunas svētku tradīcijas savā ģimenē,” stāsta Laura Bagātā, “Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja.

Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk dzirdētie ticējumi saistās tieši ar dažādām nākotnes prognozēm, piemēram, “Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi” (89%), “Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos” (66%), kā arī “Zaļajā ceturtdienā mājās nedrīkst nest neko no meža vai kaut ko dabā plūktu, lai vasarā kukaiņi un rāpuļi nenāktu uz mājām” (42%). Zīmīgi, ka visbiežāk dzirdētie ticējumi ir arī tie, kurus iedzīvotāji visbiežāk svētkos ievēro.