Ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa informē, ka SPRK paziņojumos medijiem ir neadekvāti un pārspīlēti traktēts formulējums Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā protokollēmumā Civillikuma grozījumiem.
«Dokumentā būtībā ir pausts, ka EM aicina SPRK izvērtēt tādu iespēju, vai neatgūstamus parādus iespējams iekļaut tarifos. Ministrija neiejaucas SPRK darbā, bet gan aicina būt par ekspertu, sniedzot savu atzinumu,» pauž E.Bīviņa, piebilstot, ka šāda iespēja saistībā ar likuma grozījumiem patlaban nav aktuāla, un tās loma grozījumu kontekstā esot ļoti nosacīta.
«Īsumā - nekas SPRK nav uzdots īstenot, EM vien prasa izvērtēšanu, vai vispār iespējams ko tādu pieļaut, ko SPRK vadītājs izvērtis pārspīlētā publiskā protestā,» rezumē E.Bīviņa.
Protokollēmumā teikts: «..Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2011.gada 15.aprīlim izvērtēt iespējas sabiedrisko pakalpojumu tarifos paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai un, nepieciešamības gadījumā, iesniegt attiecīgus priekšlikumus Ekonomikas ministrijā.»
«Ministru kabinets, izskatot grozījumus Civilprocesa likumā, šodien vienojās par vairākiem papildu veicamiem uzdevumiem, to vidū uzlabot komunālo maksājumu parādu piedziņas procesu un veidot parādnieku reģistru. Savukārt SPRK savas kompetences ietvaros ir aicināts izvērtēt iespējas mainīt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Es aicinu SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ivaru Zariņu darīt savu darbu, nevis izplatīt dezinformējošus paziņojumus,» savā paziņojumā norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Ministrs kategoriski noraida SPRK vadītāja publiskos pārmetumus par iejaukšanos regulatora darbā un uzsver, ka valdības sēdē, kurā izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā, I.Zariņš atbalstījis likuma izmaiņu būtību un nav argumentējis pret valdības lēmumu par papildu veicamajiem darbiem, lai risinātu problēmu ar komunālo pakalpojumu parādiem.
Atgādinām, ka šodien, 8.februārī, Ministru kabineta sēdē tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas būs jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem. Grozījumus Civilprocesa likumā ekonomikas ministrs tuvākajā laikā iesniegs izskatīšanai Saeimā.
Likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu, nepārsniedzot 10 procentus no izsolē iegūtās summas, apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījumu par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumu apmierināšanas un prasījumiem par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu. Plānots, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014.gada beigām.
Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā Ekonomikas ministrija rosināja un MK atbalstīja jautājuma risināšanā iesaistīt arī citas institūcijas, kas veicinātu parādu efektīvāku piedziņu un parādnieku savlaicīgu apzināšanu.
Parādnieku skaita pieaugums pēdējos gados liek meklēt risinājumus, jo parādi par komunālajiem pakalpojumiem, t.sk. siltumu, liedz pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. siltumapgādes komersantiem, sniegt savlaicīgus un kvalitatīvus pakalpojumus.
Lai aizsargātu tos dzīvokļu īpašniekus, kas regulāri un apzinīgi veic maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, 2010.gada 9.novembra MK sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots kopīgi ar Tieslietu ministriju izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā.
Grozījumus Civilprocesa likumā Ekonomikas ministrija izstrādājusi sadarbībā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas siltumuzņēmumu asociāciju, Komercbanku asociāciju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
Saskaņā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegto informāciju, problemātisko parādu par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem vidējais apmērs uz vienu dzīvokli ir 500 - 1000 latu, kas nereti ir izšķiroša summa, kuru nesamaksājot komunālo pakalpojumu sniedzējam, dzīvojamā mājai attiecīgo pakalpojumu sniegšana var tikt pārtraukta.
Pirms tam SPRK vadītājs I.Zariņš šodien paziņoja, ka «Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums par neatgūstamo parādu iekļaušanu tarifos ir absurds un kārtējo reizi apliecina tās nekompetenci, turklāt tādējādi ministrija kārtējo reizi iejaucas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbā, mēģinot to ietekmēt un pēc savas izpratnes uzspiest risinājumu SPRK kompetences jautājumos.»
I.Zariņš bija izbrīnīts, ierosinājums «izvērtēt iespējas sabiedrisko pakalpojumu tarifos paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai un iesniegt attiecīgus priekšlikumus EM» ar regulatoru ne tikai nav saskaņots, bet pat apspriests.
«Šāds ierosinājums pēc būtības paredz sodīt godīgos maksātājus – parādus pārlikt uz godīgajiem maksātājiem, palielinot tarifu, lai ar to nosegtu nenomaksāto summu. Ierosinot ko tādu, tiek grauta visa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēma, un panākts pilnīgi pretējs efekts - komunālo pakalpojumu lietotāji vairs nebūs motivēti norēķināties par saņemto pakalpojumu, bet pakalpojumu sniedzējiem zudīs motivācija piedzīt parādus no nemaksātājiem, jo parādus taču varēs iekļaut tarifā,» pauž I.Zariņš, norādot, ka šādi EM priekšlikumi ir pilnīgā pretrunā ar nepieciešamību izstrādāt kompleksu un efektīvu parādu piedziņas regulējumu.
Regulators jau iepriekš ir vairākkārt norādījis uz pieaugošo parādu apjomu par komunālajiem pakalpojumiem un paudis bažas, ka vilcināšanas situāciju risināt novedīs pie tā, ka galu galā parādi tiks uzvelti godīgo maksātāju pleciem.
«Vai tiešām tas ir veids, kā tagad valstī tiks piedāvāts risināt visas ekonomiskās problēmas - vispirms bezatbildīgi ļaujot tām samilzt un tad cenšoties uzvelt tās uz godīgo maksātāju pleciem kā kārtējo maksājumu slogu? Vai tiešām nav vairs ne dūšas, ne sapratnes, lai spētu to risināt atbilstoši taisnīguma principiem un sabiedrības interesēm?» sarūgtinājumu pauž I.Zariņš.
Regulators vienmēr ir iebildis un iebildīs pret principa «maksātāji maksā par nemaksātājiem» ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, tā vietā beidzot ir jārada efektīvs parādu atgūšanas mehānisms, un tas jāīsteno, paziņojumā rezumējusi SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.