Izsludinātā ārkārtējā situācija egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai attiecas uz vairāk nekā 50 000 hektāru AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotās teritorijas, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Uzņēmumā atzīmē, ka attiecīgajās LVM teritorijās ārkārtas situācijā uz laiku tiks ierobežota aptuveni piektā daļa cirsmu, kuras šogad bija plānots izstrādāt.
LVM Koksnes produktu ražošana un piegādes ķēdes vadītājs Ainārs Grīnvalds prognozē, ka noteikto ierobežojumu dēļ kopējais ražošanas apmērs samazināsies par 100 000 kubikmetru, savukārt izstrādes izmaksas sadārdzināsies par 300 000 eiro, kas primāri saistīts ar mežizstrādes tehnikas pārvietošanu.
Tāpat viņš prognozē, ka veidosies to cirsmu uzkrājums, kuras ir sliktos un ekstremālos mežizstrādes apstākļos un kuru faktiskā izstrāde ir iespējama tikai vasaras mēnešos. Galvenokārt tās ir egļu mežaudzes kūdreņos, kurās pēdējos gadu ziemās laika apstākļu dēļ nebija iespējams sekmīgi veikt cirsmu izstrādi, neradot papildu bojājumus mežaudzei.
Vienlaikus LVM norāda, ka 2022.gadā LVM apsaimniekotajos mežos bojātu koku cirtes tika apzinātas viena miljona kubikmetru apmērā, un no tām izstrādāti tika aptuveni 850 000 kubikmetru.
Uzņēmumā uzsver, ka faktiskais bojāto koku cirsmu strauji pieaugošais apmērs pērn gandrīz uz pusi pārsniedza gada sākumā prognozēto, kā arī izraisīja papildu mežizstrādes jaudu nepieciešamību bojājumu skartajām teritorijām un daļēju tehnikas pārvirzīšanu no krājas kopšanas cirtēm.
"Lielākais mizgraužu bojāto koku cirsmu apmērs pagājušajā gadā tika konstatēts un izstrādāts LVM Zemgales un Vidusdaugavas reģionā, kur lielo apjomu ietekmēja arī 2022.gada pavasara vējgāzes. Prognozes 2023.gadam ir līdzīgas, kad sanitārajās cirtēs varētu tikt sagatavoti apmēram 800 000 kubikmetru," norāda Grīnvalds.
LVM informē, ka vērtīgo egļu audžu izvietojumu un noteiktās aizsardzības zonas ikviens interesents var redzēt "LVM GEO" karšu pārlūkā un "LVM GEO" lietotnē. Dati tiek saņemti tiešsaistē no Valsts meža dienesta (VMD) un tiek atjaunoti reizi diennaktī.
Jau ziņots, egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs 230 pagastos līdz 30.jūnijam izslidināta ārkārtējā situācija.
Šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar VMD un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.
Vienlaikus VMD dati liecina, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.
Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi 2022.gadā bija novērojami Vidzemē - Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados - un Sēlijā. Tāpat 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.
VMD skaidroja, ka 2022.gads bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā, salīdzinot ar 2021.gadu. Savukārt karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl novembra sākumā.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.
LVM apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.