Karinš uzskata, ka nav pamata izsludināt ārkārtas situāciju

© Kaspars Krafts/f64

Šobrīd nav nepieciešams plūdu dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju Augšdaugavas novadā, jo glābšanas dienesti tiek galā ar situāciju, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Līdz ar ūdens līmeņa strauju paaugstināšanos upēs, jo īpaši Bebrenes, Dvietes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Nīcgales, Pilskalnes, Sventes un Tabores pagastā, Augšdaugavas novada pašvaldība pieprasījusi Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju minētajos pagastos. Ja valdība izsludinātu ārkārtējo situāciju novadā, pašvaldība var lūgt valsts kompensācijas plūdu nodarīto seku likvidācijai, pretējā gadījumā sekas jānovērš uz pašvaldības budžeta rēķina.

Kariņš norādīja, ka ir ciešā komunikācijā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vadību. Pēc premjera vārdiem, VUGD ieskatā pašlaik nav nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, jo visi glābšanas dienesti strādā un tiek piesaistīti papildspēki.

Vienlaikus gadījumā, ja situācija Augšdaugavas novadā krasi mainītos, valdība ir gatava rīkoties un pēc vajadzības izsludināt ārkārtējo situāciju, uzsvēra Kariņš.

Tāpat premjeram patlaban nav zināmi ne finansiāli aprēķini, ne prasības plūdu nodarīto seku likvidācijai, bet pēc vajadzības valsts iesaistīsies to kompensēšanā, līdzīgi kā Jēkabpils plūdu gadījumā.

LETA jau rakstīja, ka Augšdaugavas novadā turpina paaugstināties ūdens līmenis Daugavā. Augšdaugavas novada Sventes pagastā pirmdienas rītā no applūdušā teritorijā esošas mājas evakuēti trīs cilvēki. Tāpat Sventes pagastā slēgti vairāki pašvaldības ceļi. Sventes pagastā kopumā no pārējās pasaules ūdens nošķīris 17 mājas, bet Pilskalnes pagastā - deviņas mājas.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais