Žurnālistiem ir jāapzinās Krievijas sāktā kara Ukrainā radītais spiediens un jāpievērš lielāka uzmanība saviem izteiksmes līdzekļiem un valodas kultūrai, vērtējot kāda žurnālista izteikumus par Krievijas ideoloģijas izpausmēm, secinājusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP).
Ētikas padome norāda, ka ir svarīgi, lai žurnālistu darbības un izteikumi nepadarītu tos sliktākus, lai tie netiktu pārprasti un nebūtu ērti izmantojami saspīlējuma eskalācijai, dehumanizācijai vai naida kurināšanai. Žurnālistiem tas īpaši jāapzinās, jo no viņiem sagaida paaugstinātu atbildību un cieņpilnu komunikāciju arī personīgajās izpausmēs.
Skatot iesniegumu par žurnālista izteikumiem, asi vēršoties pret Krievijas valsts ideoloģijas izpausmēm, Ētikas padome secināja, ka tas attiecas uz žurnālista izteikumiem privātajā "Twitter" kontā, nevis uz mediju sižetu vai publikāciju, tāpēc Ētikas padome sniedza vispārēju komentāru.
Ētikas padome apzinās, ka Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem ir mainījis skatījumu uz agresorvalsti, un šī attieksme arī netiek slēpta - dažāda veida medijos kara un agresorvalsts tēma, cilvēku personiskā nostāja ir ieņēmusi lielāku lomu. "Emocijas ir neizbēgamas, tomēr jāņem vērā, ka izmantojot un uztverot dažādus emocionālus un tēlainus izteiksmes līdzekļus ārpus to sākotnējā konteksta, tie var tikt pārprasti, piemēram uztverti arī kā vispārinoši apzīmējumi cilvēkiem ar konkrētu valstisko vai etnisko piederību," pauž padome.
Ētikas padome vērtēja arī "LPB Bank" sūdzību par raidījuma "Nekā personīga" 2022.gada 18.decembra sižetu, un ētikas padome secināja, ka raidījuma veidotāji nav pārkāpuši ētikas kodeksu. "LPB Bank" sūdzējās, ka raidījuma veidotāji esot vēlējušies pēc iespējas sasaistīt banku ar Mihailam Uļmanam, kas pastarpināti ir tās līdzīpašnieks, izvirzītajām apsūdzībām, un neesot darījuši pietiekami, lai atspoguļotu bankas norobežošanos, izplatījuši nepatiesu un maldinošā formā pasniegtu informāciju.
Ētikas padome secināja, ka šiem pārmetumiem nav pamata - raidījumā skaidri atspoguļots bankas komentārs, raidījuma veidotāju secinājumi ir loģiski, un nebūtu pamata gaidīt, lai raidījuma veidotāji apzināti izvairītos ziņot par izmeklēšanas gaitā atklāto un saistītajiem aspektiem tiklīdz tas skar viņam līdzpiederošo banku. Ētikas padome arī secināja, ka raidījuma teksts ir uztverams un analizējams kontekstā ar tā audiovizuālo formu - ekrānā redzamais un dzirdamais ir daļa no raidījuma.
Ētikas padome skatīja arī iesniegumu par, pēc iesniedzēja domām, alkohola lietošanas cildināšanu portāla "jauns.lv" publikācijā "Dž. Dž. Džilindžers sasniedz četru promiļu reibumu" un sniedza sūdzētājam un medijam vispārēju komentāru. Ētikas padome saprot, ka liela daļa portāla publikāciju ir veidotas ar izklaides mērķi, tajās saglabājot pietiekamu brīvību lasītājam pašam veidot savu skatījumu uz atspoguļotajiem notikumiem, tomēr tā uzskata, ka šajā publikācijā ir izcelts un atzinīgi novērtēts alkohola pašmērķīgs un pārmērīgs patēriņš.
Ētikas padomes skatījumā, veidojot publikācijas par slavenībām un tā sauktajiem viedokļa līderiem un tajās piešķirot dzeršanai apbrīnas pilnu vieglumu, alkohola pārmērīga lietošana tiek normalizēta. Informācijas pasniegšana izklaidējošā veidā nemazina šajā publikācijā radīto cildinājumu efektu un nav sociāli atbildīga.
Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" februāra sēdē piedalījās Ētikas padomes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Pastalnieks, kā arī padomes locekļi, tostarp Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Gunta Līdaka un Aleksandrs Mirlins.
Latvijas Mediju ētikas padome dibināta 2018.gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 44 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja.