Pļaviņu hidroelektrostacija (HES) nekādā mērā nevar ietekmēt situāciju Augšdaugavas novadā, jo tās ūdenskrātuve nesniedzas tik tālu, aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele, komentējot Augšdaugavas novada pašvaldības aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju novadā.
Viņš skaidroja, ka Pļaviņu HES labākajā gadījumā var ietekmēt Daugavu līdz Sakas salas vidum, taču ne tālāk, jo Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmenis ir 72 metri virs jūras līmeņa, bet, piemēram, Daugavpils ir 90 metri virs jūras līmeņa. "Fizika neļauj mums neko ietekmēt šajā novadā," uzsvēra Zēģele.
Viņš arī norādīja, ka patlaban ūdens pietece Daugavā ir liela, aptuveni 2800 kubikmetri sekundē, taču tā nav bīstama.
"Mēs šobrīd principā strādājam ar pilnu jaudu visos HES," minēja Zēģele, piebilstot, ka ūdens līmenis upē kāpj, taču no HES ekspluatācijas viedokļa nekas nav jādara.
LETA jau vēstīja, ka upju ūdens līmeņa straujās paaugstināšanās dēļ Augšdaugavas novada pašvaldības domes sēdē šodien pieņemts lēmums prasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju novada Bebrenes, Dvietes, Kalkūnes, Līksnas, Nīcgales, Pilskalnes, Sventes un Tabores pagastos.
Pašvaldības vērtējumā, strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs ir būtisks apdraudējums cilvēku, vides un saimnieciskās darbības drošībai, kā arī pašvaldības infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja novadā.
Pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe skaidroja, ka situācija mainās pa stundām. Ja no rīta ūdenskrātuvēs bija vērojama ūdens līmeņa samazināšanās, tad jau dažas stundas vēlāk līmenis atkal sāka celties.
Viņš norādīja, ka Pļaviņu hidroelektrostacija pašlaik notur ūdeni 8,2 metru līmenī, kaut arī varētu to samazināt līdz 7,6 metriem. Šie 60 centimetri novadam ir kritiski svarīgi.
Ja valdība izsludinās ārkārtējo situāciju novadā, tad pašvaldība varēs lūgt valsts kompensācijas plūdu nodarīto seku likvidācijai, pretēja gadījumā sekas būs jānovērš uz pašvaldības budžeta rēķina. Jau pašlaik novadā ir applūduši vairāki ceļi Dvietē, Bebrene un Līksnā, kuriem būs nepieciešamas remonts.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem uz 30.martu, Daugavā ūdenslīmeņa kāpums turpinās, valsts austrumu daļā ir plaši applūdušas palienes un zemākās vietas. Daugavā Jersikas-Nīcgales posmā ir spēkā ir oranžais brīdinājums par augstu ūdenslīmeni. Šajā apgabalā prognozēta plašāku teritoriju applūšana gan Daugavas tuvumā, gan tās pieteku lejteces posmos. Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē arī to, ka var būt nepieciešama evakuācija.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.