Pirmdiena, 22.aprīlis

redeem Armanda, Armands

arrow_right_alt Latvijā

Kora vadītājs: Rīgas projektu koris nekad nav atteicies no dalības koru karos

© f64.lv, Kaspars Krafts

Rīgas projektu koris nekad nav atteicies no dalības koru karos, attiecīgi patiesībai neatbilst svētku rīkošanā iesaistīto diriģentu publiski izteiktie apgalvojumi, ka koris piekritis šajās sacensībās nepiedalīties, uzsver kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka.

Volšs-Sinka klāstīja, ka Rīgas projektu koris dibināts pirms pieciem gadiem, redzot vajadzību izveidot tādu kori, kurā varētu dziedāt pieredzējuši dziedātāji no dažādiem Latvijas amatieru koriem. Ar laiku kora dziedātāji izteikuši vēlmi piedalīties Dziesmu un deju svētkos.

"Kā diriģentam mans pirmais uzdevums ir kalpot mūzikai, un mans otrais uzdevums ir kalpot maniem dziedātājiem. Bez viņiem nekāda mūzika nesanāktu, un mēs pieņēmām lēmumu piedalīties," pauda Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs.

Volšs-Sinka noraida izskanējušo informāciju, ka koris nav laicīgi pieteicies svētkiem. Tāpat koris nav bijis informēts, ka tas var piedalīties tikai tajos pasākumos, kas notiks Mežaparka estrādē. Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas projektu koris ir ievērojis katru nolikumu punktu.

"Esot ārzemniekam latviešu kora vidē, man vienmēr bijis ļoti svarīgi būt maksimāli organizētam, godīgam, cieņpilnam un pieticīgam, lai es būtu šīs kultūras sastāvdaļa. Es pirms gandrīz astoņiem pārcēlos uz Latviju, lai piedalītos šajā kultūrā, un lai kaut nedaudz padarītu to bagātāku. Man liekas, ka neiztur loģiku, ka es kaut kādas kaprīzes dēļ būtu gatavs izmest visu ieguldīto darbu un riskēt ar savu un savu koristu reputāciju," izteicās Volšs-Sinka.

Viņš norāda, ka pirms astoņiem gadiem pārcēlies no Amerikas uz Latviju, sekojot mīlestībai, bet jau krietni pirms tam bija kļuvis par Latvijas kormūzikas fanu. Līdz ar to pārcelšanos papildus stiprinājusi apziņa, ka viņš var kļūt par daļu no Latvijas kora kultūras.

"Kopš tā laika man ir milzīgs lepnums, ka es varu būt maza daļa no šīs kultūras. Pēdējos astoņos gados es esmu pārstāvējis Latviju, uzstājoties gan Gārsenes tautas namā, gan Elbas filharmonijā Hamburgā," uzsver Volšs-Sinka.

Viņš pauda cerību, ka visi pārpratumi tiks atrisināti. Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs ir gatavs sarunai ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), Dziesmu svētku organizatoriem vai Kultūras ministrijas pārstāvjiem, lai skaidrotu situāciju.

LETA jau rakstīja, ka Rīgas projektu koris ir neizpratnē, kāpēc nav ticis virzīts tālāk uz Dziesmu svētku koru kariem, lai arī nedēļas nogalē saņēmis augstu novērtējumu Dziesmu svētku koru skatē. Kā vēstīja Latvijas Radio, lēmums paziņots pēc skates un pamatots ar to, ka kolektīva skanējums ir nevis vājš, bet pārāk profesionāls.

Pagājušās nedēļas sestdienā sākās koru skates, lai atlasītu kolektīvus dalībai Dziesmu svētkos. Svētdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Rīgas jaukto koru skates, kurās piedalījās arī Rīgas projektu koris. Žūrija, kurā darbojās diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš, konkrētajā grupā šim korim piešķīra 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50. Tradicionāli, ja korim piešķir augstāko pakāpi, tad to virza tālāk uz koru kariem, taču šajā reizē pakāpe nav piešķirta, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa.

Viena no Rīgas projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule sociālajos tīklos pauda, ka šāds iznākums kora dalībniekiem bijis nepatīkams pārsteigums. Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un lēmums pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem - ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi. Šie argumenti koristiem nešķietot pamatoti.

Kora dalībnieki uzsver, ka Rīgas projektu koris nav dibināts, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Tas pastāv piecus gadus. Daudzi tā dalībnieki agrāk bijuši augstu vērtētu jauniešu koru - "Kamēr…", "Sola", "Balsis" un citu - dalībnieki.

Kori izveidojis un vada amerikāņu kordiriģents Volšs-Sinka, kolektīvs nesaņem pašvaldības vai valsts finansējumu, taču tam ir aktīva koncertdarbība. Mēģinājumu grafiks pielāgots tam, ka vairākums dalībnieku ir ģimenes cilvēki, bet tieši darbības formāts tam neļaujot iekļauties Dziesmu svētku tradīcijā, pauda Teterovskis, uzsvērdams, ka izsakās kā Dziesmu svētku biedrības priekšsēdis, nevis žūrijas loceklis. Viņš atzīmē, ka Dziesmu svētki ir ikdienas mēģinājumu process un projektu koris arī var kļūt par tādu kori.

Diriģents Vanags atzīmēja, ka Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti. Diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās kopmēģinājumos un nodzied skatē, taču nepretendējot uz dalību koru karos. Izlemts Rīgas projektu korim šādu iespēju sniegt. Uz līdzīgiem nosacījumiem Dziesmu svētkos esot iesaistījies vēl viens koris - Noras Kalniņas diriģētais "MoonBeam".

Savukārt LNKC uzskata, ka Rīgas projektu korim ir tiesības saņemt uzaicinājumu dalībai Dziesmu svētku koru karos. LNKC pārstāve Linda Ertmane skaidroja, ka uzaicinājumu dalībai koru konkursa finālā, kas notiks 1.jūlijā, kori saņems pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās, kas ieplānota laikā līdz 15.maijam. Patlaban neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis.

Skašu rīkotājs - LNKC - saziņā ar koru nozares pārstāvjiem turpinās darbu, lai izvērtētu 26.marta skatē radušos situāciju ar Rīgas projektu kori, kurš saskaņā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koprepertuāra pārbaudes skašu nolikumu, skatē ir ieguvis 47,67 punktus jeb augstāko pakāpi.

"Tradīcijas 150 gados esam piedzīvojuši dažādus pārmaiņu laikus un arī šajā brīdī tradīcija attīstās un vērojam jaunas formas. LNKC priecājas par katru dziedātāju, kas ar savu balsi kuplinās svētku kopkori 2023.gada vasarā," izteicās Ertmane.

Rīgas projektu kora producente Maija Gredzena aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka koris ir saziņā ar LNKC un gaida diskusiju. Viņa pauda cerību, ka diskusija ar LNKC būs publiska, jo tā ir svarīga visai Dziesmu un deju svētku kustībai.

"Šis nav jautājums tikai par Rīgas projektu kori, bet gan par Dziesmu un deju svētku kustību un tās tradīciju turpināšanos nākotnē," atzīmēja Gredzena.